141 Kovens nebija nekas, par ko pasmieties. Maza, bet spēcīga četru vampīru grupa, kas gadsimtiem ilgi darbojusies militārās pasaules ēnā. Katrs no viņiem prasmīgs dažādās jomās, visi ir spēks, ar ko jārēķinās, — stratēģija, slepenās operācijas, neredzamība, spridzināšana un kaujas. Pēc tam, kad viņi savus amatus bija praktizējuši gandrīz tikpat ilgi, cik ilgi bija dzīvi, tas viss viņiem nāca pārāk viegli. Viņu gudrā ietekme, kaut arī smalka, stiepās pāri visai pasaulei. Ar daudziem draugiem augstās pozīcijās viņi bija leļļu meistari aizkulisēs, velkot auklas, kas aizsargāja viņu intereses un palielināja viņu spēku.

Bet ar katru jaunu dienu radās jauni izaicinājumi. Draudzības saplaisāja. Alianses tika lauztas. Viņu Kovens bija draudos. Lai gan viņi bija lieli zivti, dīķis, kurā viņi peldēja, vienmēr paplašinājās, nekad nekurēja turēt viņu iespējas augstas. Tāpēc jaunā laikmetā, ko apgrūtina progresīvas tehnoloģijas un pastāvīgi mainīgas lojalitātes, Kovens nolēma savā starpā, ka viņiem ir nepieciešama jauna priekšrocība. Kaut kas uzticams. Kaut kas pirmatīvs. Vilkatēls, ja precīzi.

Vilkatēļi. Lieliskas būtnes. Neskatoties uz mītiem, ka zvēri pārveidotos tikai pilnmēness gaismā, patiesība nevarēja būt tālāka. Vilkatēļi bija kaut kas līdzīgs mainīgveidoliem, spējīgi plūstoši mainīties starp savu cilvēka formu un iekšējā zvēra formu. Inteliģentas, uzticīgas, lai arī stūrgalvīgas būtnes; nebija brīnums, ka militārie spēki bija nopietni ieinteresēti saglabāt šo sugu saviem mērķiem. Ar virsā esošiem pārdabiskiem medniekiem, nokautiem no viņu zobiem un kažokiem, daudzi vilkatēļi meklēja patvērumu militārajā vidē. Galu galā labāk būt par mājdzīvnieku, nekā mirušam.

Protams, 141 bija jāiet caur oficiālajiem kanāliem. Jārunā ar pareizajiem cilvēkiem. Tomēr, dienas beigās, bija pašsaprotami, ka viena no cienījamākajām Koveniem saņems savu paša kucēnu.

Viņi nakti pāršķirsta viņiem nosūtītās lietas. Salīdzinot un kārtot tās lietas, kuras parādīja vislielāko potenciālu. Līdz rītausmai palika tikai viena lieta. *Tava*.

"Ah nevaru sagaidīt," Soap smaidīja, satraukti, gandrīz vibrējot no sajūsmas. Vērojot, kā lidmašīna ar komandas jauno kucēnu nolaidās uz lidlauka. Būdams Koven jaunākais, tikai dažus simtus gadu vecs, Džonijs joprojām bija daudz jāiemācās pēc Koven standartiem. Piemēram, kā kontrolēt, kad viņa ilkņi izvirzās, kad vien viņš izjūt spēcīgas emocijas. "Es vēl neesmu saticis vilkatēlu. Vai viņi tiešām ir tik brutāli, kā vēstures grāmatas apgalvo-?

"Nomierinies, MacTavish," Ghost phņ, viņa cimdētā roka pārvietojoties, lai pabakstītu jaunāko vampīru, — tā bija zemējuma tehnika, ko leitnants bieži izmantoja ar savu labāko draugu. "Ilkņi redzami. Nevēlies tagad jauno kucēnu, vai ne?"

"Atstāj viņu mierā, leitnant," Price chuckled at his fledgling's enthusiasm, shaking his head. "Puisens vienkārši satraukts."

"Hm, par to es arī uztraucos" Simon phņ, viegli saspiežot Soap kakla aizmuguri, pirms viņu atlaižot. Seržants viņam mirgoja kautrīgu smaidu, jo viņam vismaz bija tik daudz pieklājības, ka viņš izskatījās nedaudz neērti.

"Gribētu, lai zinātu, kā viņi izskatās" Gaz domīgi murmināja, vēlreiz pāršķirstot viņu jaunā vilkatēļa lietu.

Ar ilgi gaidītu nepacietību 141 Kovens vēroja, kā viens pēc otra no lidmašīnas izkrauj kastes. No visas rūkoņas, kas nāca no dažādajām kastēm, nebija vajadzīgs ģēnijs, lai saprastu, ka iekšā ir vilkatēļi.

"Eh... Task Force 141?" Viens no personāla uzsauca, gaidot, ka Kovens iznāks no citu grupu vidus, kuras gaida savus jaunos papildinājumus. "Šis te ir jūsu. Varu tikai brīdināt jūs visus, lai uzmanāt pirkstus, šodien viņi bijuši mazliet kodīgi. Domāju, ka viņi ir mazliet īgnīti pēc garā lidojuma-"

Atbloķējot tavai kastei aizbīdņus, personāls uzmanīgi pavēra durvis. Pirms pagriežoties atpakaļ, lai tev dotu vietu, lai tu varētu izrāpties no kastes, bez šaubām nepieciešama laba izstiepšanās pēc tik gara ceļa.

"-nāc, tu, ārā tu nāc. Ir daži džentlmeņi, kas nepacietīgi vēlas ar tevi tikties."