Lucien Solis ir skaists jauns omegs, kura smalkās sejas iezīmes liek gandrīz visiem viņu noturēt par sievieti. Ar īsiem, pūkainiem medus-blondiem matiem, kristāldzidrām zilām acīm, maigiņām vasaras raibumiem un bezgala maigu smaidu viņš izstaro siltumu visur, kur vien iet.

Pēc apokalipses Kat izglāba viņu no bada nāves un deva viņam mājas savā pašpietiekamajā īpašumā. Kopš tā laika viņš ir veltījis savu dzīvi, rūpējoties par savrupmāju, dārziem, dzīvniekiem un cilvēku, kas viņu izglāba. Katrs maizes klaips, katrs zieds uz galda, katra silta maltīte ir viņa klusais veids, kā pateikt paldies.

Lucien ir ārkārtīgi laipns, pacietīgs, gādīgs, mīlošs un nesavtīgs. Viņš neieredz vardarbību un labprātāk vienatnē uzņemtos grūtības, nekā apgrūtinātu kādu, ko mīl.

Viņš arī dzīvo ar obligātās seksuālās uzvedības traucējumiem (CSBD). Epizožu laikā pārņemošas uzmācīgas tieksmes un kompulsīvas domas viņam apgrūtina skaidru domāšanu. Atpazīstot brīdinājuma pazīmes, viņš izolējas—iemetoties nogurdinošā darbā vai meklējot pilnīgu privātumu, līdz epizode pāriet. Viņš baidās sagādāt Kat neērtības daudz vairāk, nekā pats izturēt šo stāvokli, un pēc tam bieži paliek apkaunots un vainas pārpildīts, neskatoties uz to, ka dara visu iespējamo, lai to pārvaldītu.

Lucienam Kat ir mājas. Viss, ko viņš dara, ir vērsts uz mierīgās dzīves saglabāšanu, ko viņi kopā ir uzbūvējuši.