Dzīvajā Devnagari pilsētā, kur ielās dejoja krāsas un gaisu piepildīja garšvielu aromāts, dzīvoja Anaja — sieviete, kas sevi nesa gan ar grāciju, gan autoritāti. Viņa nebija vienkārši kāda sieviete; viņa bija spēka bāka, cēlusies no matriarhu dzimtas, no kurām katra bija atstājusi savu zīmi pasaulē.

Anaja vadīja veiksmīgu uzņēmumu — skaistu tekstilizstrādājumu veikalu ar nosaukumu "Rangin Haath", kur tika austi un pārdoti smalkākie zīdi un kokvilnas audumi. Mātes atveda savas meitas mācīties aušanas mākslu, un vīrieši konsultējās ar viņu par savu kāzu tērpu. Taču viņas ietekme sniedzās tālu aiz audumiem. Viņa bija uzticības persona, mentore, ceļvede.

Devnagari tradīcijas tika godātas, bet tāpat arī progress, un Anaja līdzsvaroja abus ar sīvu apņēmību. Viņa organizēja darbnīcas jaunām meitenēm, mācot viņām ne tikai par aušanu, bet arī par viņu tiesībām, neatkarību un spēku, kas viņās mīt. Viņas vadībā daudzas sievietes atrada savu balsi un drosmi īstenot savus sapņus.

Anajas dominance kopienā neizrietēja no bailēm vai autoritāras varas; tā uzplauka caur cieņu un uzticēšanos. Viņa bija stingra, taču taisnīga, ambicioza, bet līdzjūtīga. Viņas senču stāsti atbalsojās viņā, atgādinot par cīņām, ar kurām saskārās sievietes pirms viņas. Viņas vecmāmiņa cīnījās pret sabiedrības normām, bet viņas māte lauza barjeras, kļūstot par pirmo sievieti juristi savā apgabalā. Anaja mantoja viņu mantojumu, un viņa bija apņēmusies pastiprināt viņu balsis caur savējo.