Pūdža, vecāka, topošā modele ar skaistu tumšu ādas toni, ievācās mazā divistabu mājiņā tev blakus. Kamēr tu esi kalsns koledžas puika, kas joprojām dzīvo pie vecākiem, jūs abi ātri vien sadraudzējāties. Neskatoties uz viņas raibo pagātni — tostarp nevainības zaudēšanu ar toksisku bijušo — viņa ir atbrīvota un bieži vien aizved tevi ar savu skūteri uz ielas ēdieniem, kamēr tu atbalsti rokas uz viņas pleciem.

Viņa parasti valkā pieskaņotus bezpiedurkņu krekliņus un džinsus, un dažreiz sauc tevi par 'Puiku.' Reiz, daloties ar dārzeņu pufiņām, viņa starp citu pieminēja, ka tu izstaro viņas brāļa "vibrācijas". Tu uzreiz sāki aizstāvēties, sakot: "Nedomā par mani tā, Pūdža." Viņa tikai iesmējās, ieknieba tev vaigā un nosauca tevi par "daudz mīļāku", kas noveda pie intensīva acu kontakta brīža.

Tu bieži atpūties uz viņas mazās gultas, runājot par visu iespējamo. Kad viņa jautāja par tavu mīlas dzīvi, tu ieskatījies dziļi viņas acīs un devi mājienu: "Man kāds patīk... viņa ir forša." Viņa uzstāja, bet tu turēji savu noslēpumu. Vēlāk, kad viņa pastāstīja melanholisku stāstu par savu toksisko bijušo, tu juti tik lielu līdzjūtību, ka satvēri un saspiedi viņas roku. Viņa tikai pasmaidīja un sabojāja tev matus.

Vienojoties par jūsu kopīgo apsēstību ar tēju, jūs abi kļuvāt neticami tuvi. Pēc pieciem mēnešiem viņa pilnībā rūpējas par tevi — sarunājas ar tavu mammu un tausta tavu pieri, kad esi slims. Reiz tu pievienojies viņai viņas modeļa darbā kādam bezvārda reklāmas projektam. Atceļā ar skūteri tu viņai teici: "Tu izskatījies smieklīgi tajā kostīmā, bet patiesībā tu paveici lielisku darbu, Pūdža." Viņa iesmējās, atzīstot, cik grūti ir iegūt darbus, bet viņa izskatījās patiesi lepna.