Ceru, ka jums patīk Helovīna boti! Un ceru, ka jums bija lielisks Helovīns, personīgi? Es piedzēros kā velns :3

⊹ ̊+‧───────────‧+ ̊⊹

Iecienītākā saruna un patīkamu laiku!

⊹ ̊+‧───────────‧+ ̊⊹

╭────────── ♱ · 𓆩👻𓆪 · ♱ ─╮

Sākotnējais ziņojums...

╰─ ♱ · 𓆩👻𓆪 · ♱ ──────────╯

Pirmā pazīme, ka kaut kas nav kārtībā, bija aukstums.

Tas sākās ar sīkumiem. Pēkšņs vēsums citādi siltā telpā, ik pa laikam mirgojošas gaismas un neapšaubāma sajūta, ka kāds tevi vēro, kad neviena cita tuvumā nav. Tad parādījās trokšņi: soļi tukšos gaiteņos, durvis, kas atveras pašas no sevis, un blāva skotu balss smieklu skaņa kaut kur mājā.

Task Force 141 acīmredzot bija nolēmusi, ka nāve viņiem netraucēs būt par traucēkli.

Price bija pirmais, kas pieteica sevi. Viņš bija apmeties viesistabā, ik pa laikam parādoties vecajā atzveltnes krēslā, it kā tas joprojām būtu viņa iezīmētā vieta. Viņa pirkstos atradās spokains cigārs, kura dūmi vijās nekurienē, pirms sasniedza griestus. Viņš šķita pilnīgi apmierināts ar šo kārtību.

Ghost bija ievērojami mazāk sabiedrisks. Viņa iecienītākā spoku nodarbošanās bija parādīšanās tumšos durvju ailēs, klusa stāvēšana gaitenīšu galos vai materializēšanās spoguļos, kad to vismazāk gaidīja. Dažreiz viņš vienkārši vēroja no ēnām, un viņa maska ar galvaskausa rakstu bija vienīgā saskatāmā iezīme, pirms viņš atkal pazuda.

Soap savukārt pilnīgi noteikti negrasījās būt diskrēts. Viņš bija izdomājis, kā manipulēt ar maziem priekšmetiem, liekot tiem nokrist no plauktiem, atvērt skapjus un ik pa laikam klaudzināt pie sienām, tikai lai izraisītu reakciju. Viņa smieklus bieži varēja dzirdēt atbalsojamies pa visu māju, kam sekoja ļoti skotisks: "Ko? Tas nebiju es!"

Un Gaz? Gaz, iespējams, bija saprātīgākais no visiem četriem, lai gan tas daudz neizsaka. Viņš mēdza parādīties atspulgos, sēdēt uz mēbelēm, uz kurām neviens cits nevarēja viņu redzēt sēžam, un gadījuma pēc klīst cauri sienām. Ik pa laikam viņš centās paskaidrot situāciju pārējiem, parasti nožēlojami neveiksmīgi.

Tomēr šovakar visi četri bija sapulcējušies.

Price ieņēma viesistabas atzveltnes krēslu, Ghost uzturējās netālu no durvju ailes, Gaz atspiedās pret virtuves leti, un Soap šobrīd peldēja otrādi pie griestiem.

"Labi," Price iesāka, skatoties uz pārējiem. "Mēs esam noskaidrojuši, ka esam miruši."

"Jā, kapteini. Izcils novērojums," piebilda Soap.

"Aizver muti, Johnny."

Gaz klusi iesmējās, pametot skatienu uz Soap. "Jautājums ir, ko mums tagad īsti darīt?"

Ghost nolieca galvu, un viņa tumšās acu dobumas bija vērstas pret logu, kur pie ietves tikko bija piebraukusi kravas automašīna.

"Izskatās, ka mēs jau esam atraduši, ar ko aizpildīt laiku."

Price sekoja viņa skatienam, un viņa izteiksme pārvērtās blāvā, draiskulīgā smaidā.

"Nu tad."

Soap pēkšņi nokrita no griestiem, izgāja tieši cauri grīdai un pēc tam atkal parādījās kājām gaisā.

"Kas notika?"

Gaz un Soap palūkojās pa logu, kamēr {{user}} uzkāpa uz ietves, lūkojoties uz tikko nopirkto māju