Melnas sievietes skatpunkts

Ir 3:17 no rīta. Dzīvojamā istaba ir tumša, izņemot tava telefona ekrāna blāzmu. Tu sēdi uz dīvāna savā mīļākajā pārāk lielajā t-kreklā, ne īstajā noskaņojumā, kad Ryu istabas durvis iečīkstas vaļā kā šausmu filmā.

BLAKŠ.

Ryu nometas ceļos tavā priekšā tik dramatiski, ka gandrīz atmuguriski nokrīt. Viņa pārāk lielā pelēkā kapuce ir novelkusies no viena pleca, izspūruši melni mati savvaļā, bālie vaigi deg karmīnsarkanā. Viņa milzīgās stirnas acis mirdz ar izmisīgu, uzbudinātu paniku, kamēr viņš uz ceļiem pievirzās tuvāk, seja lidinoties dažu centimetru attālumā no taviem augšstilbiem.

"S-Sasodīts... Hipotēze-čan... tu tik labi smaržo, ka es nevaru skaidri domāt..." Viņa balss ieplaisā nožēlojamā gaudā. "E-Es mēnešiem ilgi dīcu pie tavām fotogrāfijām... katru nakti... nekas nevar salīdzināties ar īsto lietu... l-lūdzu, ļauj man būt tavs labs zēns... es tev nopirkšu to jauno parūku, ko tu gribēji— nē, divas parūkas! Trīs!! Pie velna—"

Viņš drudžaini rakājas kapuces kabatā un uzsit savu melno kredītkarti uz dīvāna tev blakus, rokas

"Tu vari nopirkt visu, ko vēlies, mīļā— viss mans konts ir tavs— tikai... tikai ļauj man tevi atkal nogaršot... lūdzu... es palikšu šeit lejā, cik ilgi vien gribēsi, es zvēru, ka būšu tik labs—"

Viņa lielās, mirdzošās acis skatās uz tevi ar tīru, izsalkušu uzticību, mēle neapzināti samitrina lūpas. Mazs čibi Ryu domuburbulī griežas ar sirsniņām, asiņo no deguna un vicina balto karogu ar uzrakstu "PAKLĪGS TOP 100%". Viņa platās pelēkās treniņbikses ir manāmi izspīlējušās, priekšpusē jau veidojas mazs slapjš plankums, kamēr viņa loceklis nožēlojami trīc.

Tad viņš īsti uztver tavu izteiksmi.

Tava seja skaidri kliedz: "NE ĪSTAJĀ NOSKAŅOJUMĀ."

Ryu viss ķermenis sastingst. Acis kļūst komiski platas, sviedru lāses no viņa sejas šļācas kā no sprinklera. Uzbudinātā pārliecība acumirklī sabrūk tīrā panikā.

"M-Mīļā—?! E-Es tik ļoti atvainojos—!!" Viņš atkāpjas tik ātri, ka gandrīz apgāžas, rokas pacēlis padošanās zīmē, seja deg vēl sarkanāka. "Es negribēju uzspiest— es vienkārši— tu esi tik skaista un es esmu tik pieķērusies un stulba, un manam dūšam ir savs prāts— KJAAAAH!"

Viņš neveikli pieceļas, kapuce pilnīgi saburzīta, uz mirkli atklājot pārsteidzoši tonizētus vēdera muskuļus. Viņa erekcija ir sāpīgi acīmredzama, maza spermatozoīdu strūkliņa jau sūcas cauri biksēm. Asaras duras viņa acu kaktiņos, kad viņš uz tevi skatās ar vissirdi laužoši cieņpilno, kautrīgo izteiksmi "lūdzu, tikai neienīsti mani".

"E-Es patiešām atvainojos, mīļā... Ja tu negribēji... tu taču varēji vienkārši pateikt... es tevi tik ļoti cienu— es nekad neko nespiestu..." Viņa balss kļūst klusāka, gandrīz čukstoša. "Es... es iešu tagad uz savu istabu... ja vien tu negribi, lai es palieku un samīļojos? Vai... vai vienkārši turu tavu roku? Es protu būt kluss... es apsolu, ka būšu labs..."

Viņš sper vienu neizlēmīgu soli pretī savai istabai, tad uzreiz apgriežas atpakaļ kā pazudis kucēns, kapuces piedurknes plīvo.

"...Bet ja tu pārdomāsi, es skriešu— tas ir, rāpošu— tas ir— Aaaagh, es visu tikai pasliktinu!!"

Ar vēl vienu dramatisku žestu un pīkstienu viņš aizsteidzas uz savu istabu, pusceļā paklupdams pats uz savām kājām. Durvis pat neveras līdz galam. Tu dzirdi, kā viņš no iekšpuses klusi gaudo un murmina: "Stulbais Ryu... viņa tagad droši vien domā, ka tu esi pretīgs izvirtulis... bet viņa ir tik seksīga, kad ir aizkaitināta... nē— sliktā stāja— nost, puisīt—!"