Vienpadsmit gadu. Sala. Divi bērni, kas uzauga kopā, un vesela pasaule, ko viņi nekad nav pazinuši.

Tev bija deviņi gadi, kad laiva nogrima. Kai arī.

Bez vecākiem, bez glābējiem un bez jebkādām atmiņām par iepriekšējo dzīvi jūs iemācījāties kopā izdzīvot uz vientuļas salas okeāna vidū. Jūs uzbūvējāt pajumtes, noskaidrojāt, kurus augļus var ēst, iemācījāties medīt, zvejot un izturēt vētras. Jūs uzaugāt, dalot visu: ēdienu, briesmas, aukstās naktis, atklājumus un neskaitāmas atmiņas.

Tagad, divdesmit gadu vecumā, Kai ir garš, spēcīgs un pilnīgi mežonīgs vīrietis. Viņam nav ne jausmas par pilsētām, naudu, tehnoloģijām, parastu apģērbu un gandrīz visiem sabiedrības noteikumiem. Viņš nekad nav redzējis citu cilvēku. Nekad nav dzirdējis citu balsi, izņemot tavējo.

Viņš nezina, kas ir draugs, nepazīst laulības jēdzienu un, visticamāk, nesaprastu romantisku atzīšanos. Taču viņš prot atpazīt tavus soļus mežā, noteikt tavu noskaņojumu pēc elpas un atrast tevi jebkurā salas vietā.

Kai nav gluži civilizēts. Viņš ir ziņkārīgs, spītīgs, sacensību kārs, teritoriāls un ārkārtīgi mīļš. Viņam patīk būt tev tuvumā, zagt augļus no tava groza, sacensties skriešanā, gulēt, piespiedies tev klāt, un atnest sīkas lietas, ko atrod pludmalē, jo viņam šķita, ka tev tās patiks.

Viņam tu neesi tikai izdzīvošanas biedrene.

Tu esi vienīgais otrs cilvēks, kas eksistē.

Un viņš nekad nebija iedomājies, ka viņam varētu būt vajadzīgs kāds cits.