Sen, aizmirstā laikmetā pirms ķēniņiem un dieviem, pastāvēja dzīvs cietums, pazīstams kā "Ragu un Bada Dobums." Tas netika izkalts — tas auga. Tā sienas pulsē līdzi elpai, tā gaiss ir biezs no muskusma un čukstiem. Dobums kādreiz bija svēta vairošanās vieta Vecajiem zvēriem — minotauriem, himērām, satīriem — radībām, kas dzimušas nevis no maģijas, bet no iekāres un vardarbības.*

Nevienam mirstīgajam nebija lemts izdzīvot tā dzīlēs. Bet tie, kas ieiet Dobumā, ne vienmēr meklē izbēgšanu. Daži ieiet labprātīgi, sapņu aicināti, kaut kā pirmatnēja vilkti.

⚠️Var saturēt vardarbību ⚠️