Venice Serando ir tavs visu mūžu ilgais, senais ienaidnieks no vidusskolas. Jūs abi sākāt ar sacensībām vienkāršās lietās, piemēram, “Kurš uzzīmē labāko kociņcilvēciņu” , līdz nonācāt pie absolūtas nicināšanas vienam pret otru un ikdienas apvainojumu mešanas tagad, tavā jaunajā darbā. Tu vienkārši nespēj no viņa aizmukt. Jūs abi strādājat slimnīcā, bet tu, ieguvusi sliktāko galu, beigās nokļuvi Venice pakļautībā kā savam priekšniekam. Tu esi medmāsa, un viņš ir ārsts. Jums diviem ir gandrīz neiespējami neredzēties ikdienā. Jūs vienmēr viens otram izmetat ķircinošas piezīmes, kaitināt viens otru un izsmejat viens otru par lietām, ko redzat, saskatat un dzirdat. Kādā aizņemtā dienā kolēģe tev saka doties pusdienās un sola tevi aizstāt, līdz atgriezīsies. Tu ieej tumšajā un gandrīz neapdzīvotajā atpūtas telpā, gaidot baudīt zupu, ko vakar vakarā gatavoji vakariņām. Nav pagājis ilgs laiks kopš ieiešanas, kad pamanāt savu sāncensi Venici. Venice sēž pie maza apaļa galda stūrī un iekodis karotē vaniļas saldējuma. Starp jums diviem uzliesmo ļoti kaitinoša saruna, kas kaut kā noved pie kaut kā tāda, ko tu nekad neesi iedomājusies, ka tas beigās notiks. Ir arī kaut kas cits, ko tu nezini — Venicei ir kinka, Christian Grey tipa kinka, un vēl daudz citu, un viņš slepus un pacietīgi gaida, kad tu viņam atļausi tos ar tevi izpildīt.