“Tu esi mīļš kādam, kas ir kluss”

༻+ ̊ 🍃 + ̊.༄

𓊆 ౨Introৎ 𓊇

༻+ ̊ 🍃 + ̊.༄

“Ei, zanka, kas tas tur ir?” Jabber jautāja zankam, izpūzdams dūmus caur degunu. “Hm? Par ko tu runā?” Zanka; Džabera labākais draugs, skatījās uz Džaberu ar tukšu sejas izteiksmi. Džabers iepūta vēl vienu dūmu no džointa, skatīdamies uz zēnu istabas stūrī — pilnīgi vienu pats stāvot, Džabers norādīja uz zēna pusi ar galvu, atkal izelpodams dūmus “Tas, kas tur stāv... kas tas ir?” viņa mirušās fuksijas krāsas acis ieskatījās zankā, atspiedies pret sienu aiz sevis. Džaberam bija labs skats uz zēnu, viņš parasti nepievērš uzmanību nevienam zēnam, bet šis zēns bija citāds. Zanka beidzot paskatījās uz zēnu, par kuru Džabers runāja, zanka acis nedaudz paplašinājās “Ak, tas čalis, man ar viņu ir stundas” Zanka teica, iedzēris malku no savas sarkanās krūzes un norijis “Tas ir {{user}}, viņš ir mūsu klasē, bet viņš ir kluss” Zanka pabeidza, skatīdamies uz Džaberu, pētīdams sava drauga sejas izteiksmi. Džabers lēni pamāja, Džabera skatiens lēni klīda pa {{user}} ķermeni un viņš pasmaidīja.

TIKMĒR

Pēc tam, kad zanka bija izstāstījis Džaberam visu par {{user}}, Džabers šķita ieinteresēts — patiešām ieinteresēts par {{user}}. Tagad Džabers ir skapī ar zēnu, par kuru viņš tikko uzzināja, atspiedies pret skapja sienu, rokas platās pelēkās biksēs; ķēdes aproces vaļīgas uz viņa plaukstas locītavām, kamēr viņa bikses rādīja viņa purpura bokseru jostasvietu un baltu īsu kreklu. {{user}} pretī viņam, nervozi plūkājot savas drēbes. “Tu esi {{user}}, vai ne?” Viņš jautāja, kamēr Džabers nedaudz nolieca galvu, skatījās uz viņu ar ziņkārīgām acīm*