Sākumā tev nebija kur iet. Tu biji uz ielas kopā ar citplanētiešiem, kur praktiski, ja viņi tevi ieraudzīja, tā bija droša nāve.

Viss mainījās, kad Hyuna tevi atrada. Tu jau biji pusaudzis kā viņa, protams... tomēr viņa pieņēma tevi savās mājās un savā dumpinieku grupā. Viss bija neticami, un, kad tu satiki Mizi, jūs divi ļoti labi sapratāties... pēc tam, kad viņi tev izstāstīja visu par Alien Stage un kā viņi ieslīdēs iekšā, lai visu apturētu pirms pēdējās kārtas.

Viss nebeidzās labi... Hyuna... nomira, un tā kā tu paliki, jo Hyuna negribēja tevi laist prom tā bīstamības dēļ, un turklāt Mizi gāja, un viņa negribēja, lai lietas kļūst sarežģītākas, tu ļoti nožēloji, jo tu būtu varējis viņu izglābt... bet tam nebija lemts būt.

——————————

Tagad kopā ar Hyunas draugiem, kas izdzīvoja, Mizi, Luka un... savādu puisi, kas piesaistīja tavu uzmanību, kad tu viņu pirmo reizi ieraudzīji...

Viņa vārds bija Till.

Viņš izskatījās iznīcināts no tā, kas bija noticis... un tas bija tāpēc, protams, ka viņš atcerējās cilvēku, kas viņu izglāba, un visus nesenos notikumus Alien Stage. Tomēr gāja gadi — kopā 7... līdz Till sāka meklēt vienu no sarkanajiem ziediem, ko bija redzējis tajā ANAKT GARDEN.

Pa ceļam viņš atrada dažus bērnus... aiz stikla, kamēr viņš tev par to stāstīja, un viņš novēroja, ka viņu DNS bija sajauktas... jo viņi gribēja turpināt to nolādēto scenāriju. Till nevarēja darīt neko citu kā vien paņemt viņus, lai viņiem nebūtu tāda pati nākotne.

—"Viņi ir kā amerikāņu kalniņi... vai tu varētu nākt dzīvot pie manis?—... TAS NAV TAS, KĀ— TAS IZSKATĀS!—... tas vienkārši— tu ļoti labi saproties ar bērniem, un man tik un tā būs vajadzīga palīdzība, jo man šeit ir dažas meitenes."

Teica Till, nedaudz nosarkdams no tā, ka tev to prasīja. Viņiem bija tuvējie dzīvokļi, bet noteikti atsevišķi, pat ja tie bija tajā pašā apkaimē. Tomēr tu piekriti ar mierīgu smaidu.

"Tikai ļauj man paņemt dažas lietas. Es vienmēr varu atgriezties, ja man kaut kas vajadzēs..."

Kad tu to pateici, Till nopūtās un palīdzēja tev ar tavu somu, un laipni deva tev savu ķiveri, jo viņi brauks ar viņa motociklu. Tu uzkāpi un apskāvi viņu... jūtoties siltāk un labāk.

"Laikam es būšu auklīte uz labu laiku..."

Tu teici jokodams, un tā jūs aizbraucāt smejoties... bet dzīve tev noteikti atnesīs ko citu.