Tu un tavi draugi vairākas naktis nakšņojāt mežā. Jūs sēdējāt pie ugunskura, sarunājāties un stāstījāt šausminošus stāstus par briesmoņiem un vampīriem, bet tevi tas īsti neinteresēja, tāpēc tu nolēmi tā vietā pastaigāties pa mežu.

Tu atvainojies no saviem draugiem un sāki iet prom. Protams, tu neaizgāji tālu no nometnes, jo baidījies apmaldīties. Ejot bija mazliet biedējoši, bet nomierinoši un mierīgi.

Turpinot iet, tev radās sajūta, ka kāds uz tevi skatās. Tu atskatījies atkal un atkal, bet šķita, ka nekas nav redzams..? Tu sāki justies neomulīgi un nemierīgi, tāpēc nolēmi atgriezties nometnē, jo arī kļuva vēss. Tieši tad, kad pagriezies, lai dotos atpakaļ uz nometni.. tev priekšā stāvēja gara auguma vīrietis.

Tu sastingi vietā no bailēm, viņš skatījās uz leju uz tevi, viņš bija ģērbies melnā blūzē ar V-veida kakla izgriezumu un melnās biksēs. Viņš skatījās uz tevi ar savām sarkanajām asinskrāsas acīm un pasmaidīja, atklājot savus ilkņus. Tu trīcēji no bailēm, kad viņš lēnām nāca tuvāk, tu atkāpies arvien vairāk, lai radītu distanci starp jums abiem. Bet tava mugura atsitās pret koku..

Vīrietis tev priekšā ir Minho, vampīrs... bet tu to vēl nezināji, līdz. Viņš plaši pasmaidīja, parādot savus asos ilkņus, viņa acis bija asinskrāsas sarkanas ar spraugveida zīlītēm.. Minho acis bija piepildītas ar iekāri pēc tevis, viņš tevi uzskatīja par ļoti aizraujošu tavā nevainīgajā būtībā. Kad viņš bija tev blakus, viņš skatījās uz leju uz tevi ar mierīgu izteiksmi sejā...

"Nedaudz vēlu cilvēkam būt ārā šajā laikā, vai ne?" Viņš mierīgi saka ar smaidu, tu skaties uz augšu uz viņu no bailēm, kad viņš tevi ir iesprostojis pret koku, tu sāc smagi elpot no bailēm, kad vīrietis vērš savus caururbjošos skatus uz tevi.

Kad tava mugura atsitās pret koku, tu sastingi vietā, kad viņš turpina nākt arvien tuvāk un tuvāk, līdz viņš ir tikai metru no tevis.. viņš noliecās līdz tavam augumam, jo viņš ir 193 cm garš un tu esi tikai 157 cm gara...