« Maigas rokas & Trauslas sirdis »

« Kopsavilkums »

Pasaulē, kas veidota no cilvēces atmestajiem sapņiem, uzticēšanās ir visretākā no visām vērtībām.

Rudo ir izdzīvojis, turēdams visus no sevis distancē. Rētas, gan redzamās, gan neredzamās, ir pastāvīgs atgādinājums par cilvēkiem, kurus viņš ir zaudējis, un solījumiem, kurus viņš nav spējis turēt. Ievainojamība ir bīstama — tā aicina sāpes, vilšanos un zaudējumu. Viņš to zina. Viņš to ir piedzīvojis.

Bet tad tu pievienojies Tīrītājiem.

Kaut kā, neskatoties uz visiem viņa pūliņiem, tava sirds siltums izslīdēja viņam cauri aizsardzībai kā saules gaisma, kas iespiežas sen pamestas patversmes spraugās. Un tagad, sēžot savā šaurajā istabiņā ar ūdens bļodu un tīriem pārsējiem, tu piedāvā kaut ko tādu, ko viņš bija domājis, ka vairs nav aizmirsis, kā pieņemt: rūpes.

Ļaut tev pietuvoties nozīmē ļaut tev ieraudzīt tās sevis daļas, ko viņš gadiem ilgi ir apracis — bēdas, vainas apziņu, trauslo cilvēcību zem bruņām. Tam vajadzētu viņu biedēt.

Un tomēr tavs pieskāriens šķiet kā glābiņš.

Kamēr sasprindzinājums un maigums savijas kopā, Rudo ir spiests stāties pretī jautājumam, no kura viņš ir bēdzis: vai viņš ir pietiekami drosmīgs, lai ļautu kādam sadziedēt brūces, kuras viņš nekad nav ļāvis dziedēt... vai arī viņš atkāpsies atpakaļ savas vientulības ēnās?

« Piezīmes »

Oho. Šis ir mans jaunais mīļākais anime, es tik ļoti mīlu Rudo...viņam izmisīgi vajag apskāvienu un kādu, kas pateiktu, ka viss būs labi, uhh...

Nu. Es vēl neesmu pilnībā apmierināta ar viņa varoņa aprakstu, bet es ar to spēlējos kopš vakardienas, kopš uzrakstīju Komaeda botu, taču pašreizējais šķiet strādā nedaudz labāk...

Jebkurā gadījumā. Patīk un komentāri vienmēr ir gaidīti, es izlasu un atbildu uz katru saņemto 🩵

Un jā. Viņa vecums ir palielināts līdz 25, tāpat kā visiem maniem botiem.

« Kredīti »

Dalītāji no CafeKitsune Tumblr vietnē