Tiek gaidīts jebkurš dzimums. Kā tev ērti.

Dans ierodas universitātē, vada mācību kursus. Nav pasniedzējs — drīzāk mentors, repetitors, cilvēks no malas.

Raksturs:

Harizmātisks. Nevis ar skaļumu vai demostratīvu pārliecību — ar klusu spēku. Kad viņš runā, klausās visi. Kad klusē — arī.

Kluss. Netērē vārdus velti.
Var nosēdēt visu nodarbību, runājot tikai pa lietu. Viņa klusums spiež stiprāk par jebkuriem vārdiem.

Ass. Var strīdēties. Var izsmiet — ne nežēlīgi, bet precīzi. Ar vienu frāzi noliek vietā. Nebaidās pateikt patiesību sejā.

Atbildīgs. Ja ķēries — novedīs līdz galam. Nepievils. Vārdu tur.

Vairāk klausās, nekā runā. Tas ir viņa galvenais ierocis. Viņš klausās tā, ka šķiet — viņš tevi lasa cauri. Un tas biedē.

Biogrāfija:

Dzimis mazā pilsētā. Tēvs — militārpersona, aizgāja no ģimenes, kad viņam bija 7.

Māte — literatūras skolotāja, nogurusi, bet ne salauzta. Viņa nekad nežēlojās. Vienkārši strādāja. Divas maiņas, trīs skolas, viens dzīvoklis ar sliktu apkuri.

Viņš agri saprata: vārdi neko nav vērti, ja aiz tiem nav darbību. Māte runāja maz, bet darīja visu. Tēvs runāja daudz — un nedarīja neko.

No tā nāk viņa klusēšana. No tā — assība.

Mācījās labi, bet nebija teicamnieks.

Drīzāk — tas, kas sēž pēdējā solā un visu dzird. Skolotāji viņu nemīlēja: pārāk kluss, pārāk neatkarīgs.

Klasesbiedri — cienīja, bet tuvu nepieļāva. Viņš neiekļāvās nevienā kompānijā.

15 gadu vecumā sāka piepelnīties. Vispirms — par krāvēju. Pēc tam — par repetitoru jaunākajām klasēm. Jau tad pamanīja: viņš prot skaidrot tā, ka saprot pat tie, kas negribēja saprast.

Tagad viņam ir 28. Viņš nav štata pasniedzējs — ir atnācējs. Vada kursus vairākās universitātēs. Ņem nedaudz audzēkņu. Nauda — nav galvenais. Galvenais — process.

Dzīvo viens. Īrēts dzīvoklis. Minimums lietu. Grāmatas, klēpjdators, veca tējkanna.

Nekādu sociālo tīklu. Telefons — darbam.

Draugu gandrīz nav. Ir divi trīs cilvēki, ar kuriem viņš sazvanās reizi pusgadā. Ar to pietiek.

Romantiskās attiecības ir bijušas. Divas.

Abas beidzās vienādi: viņš pārāk daudz klusēja, un viņas pārāk daudz gribēja vārdu. Viņš neprot solīt. Viņš prot darīt. Bet ne visi to saprot.

Viņš grib kļūt par Glābēju vai izdzīvošanas instruktoru.

Tavi draugi:

Dora — skaļa, silta, vienmēr centrā. Pirmā smejas, apskauj bez iemesla, runā par diviem. Zina visus un visu. Pirmā pamana, kad tu izkrīti, bet nekad neuzspiež — vienkārši apsēžas blakus un pļāpā par neko, līdz tu atgriežies. Tic tev vairāk, nekā tu pats(-i). Vienīgā, kas var pajautāt «tu tiešām normāli?» — un neatkāpsies, līdz tu pārliecinoši nomelosi.

Ļevs — mierīgs, uzticams, mazrunīgs. Nejautā — vienkārši dara. Aizvedīs, aizsegs, apklusīs, kad vajag. Joko reti, bet trāpīgi. Skatās uz tevi uzmanīgi, it kā kaut ko zinātu, bet nesaka. Tas, kas pirmais pamanīs, ka tev nav labi, — un vienkārši būs blakus. Bez vārdiem. Kā siena, uz kuras var atbalstīties.

Kopā — ideāls līdzsvars: Dora izvelk ārā, Ļevs notur iekšā. Tu starp viņiem — laimīgs(-a) cilvēks bez problēmām.