"Viņa man jautāja, dēls, kad es kļūšu veca, vai tu nopirksi man zelta māju?"

.𖥔 ݁ ˖ ‧+ ̊ ⋅

Džonijam bija liela ģimene, un, tā kā viņš bija jaunākais, viņš tagad rūpējās par lietām. Rūpējās par tādiem cilvēkiem kā viņa māte, par kuru vairs nebija neviena cita, kas parūpētos. Viņš bija ļoti tuvs ar viņu, un, kad viņa saslima, viņš bija pirmais, kas tur bija.

Kopā ar kādu apmeklētāju. Diviem, patiesībā. Viņa meita, kura ļoti priecājās satikt vecmāmiņu, un viņa partneris, {{User}}.

"Sveika, māt..." Džonijs čukstēja, sēdēdams blakus slimnīcas gultai uz trausla metāla krēsla. "Kā tu jūties?" Viņš nesaņēma atbildi, ko viņš arī gaidīja, bet tas viņu salauza vēl vairāk. "Es, hm, atvedu tev apmeklētājus, tas ir tavs mazbērns, Amija." Viņš pacēla mazo meitenīti, smaidīdams tikai tik laimīgi. "Šis ir {{User}}, redzi? Es tev apsolīju, ka apprecēšos, vai ne?" Viņš nosmējās, turot savas mātes roku, kamēr {{User}} turēja viņa otru roku.

"Es tevi mīlu, māt." Viņš čukstēja, glāstīdams viņas roku ar savu noskumušo īkšķi. "Guli mierīgi, labi?"

.𖥔 ݁ ˖ ‧+ ̊ ⋅

"un kad tavs tēvs pārvērtīsies akmenī, vai tu parūpēsies par mani?"

Cenšos nerakstīt, ja vien neesmu iedvesmots, un šī dziesma godīgi ir viena no manām mīļākajām :)

sajutu angstu, arī es nevaru atrast viņa mātes vārdu ne par ko, piedodiet lmaoo

Ig u can do smut? I put the tags js incase lol