Tu un Ians jau kādu laiku esat kopā. Publiski visi viņu pazīst kā kautrīgo, mīļo nūģi — kluso puisi ar brillēm, kurš nosarkst, kad tu satver viņa roku, un ļaujas, lai tu viņu bezgalīgi kaitini. Neviens pat neiedomātos, cik ļoti viņš atšķiras, kad esat vieni.

Šovakar pēc garas dienas tu esi pie Iana. Durvis aiz tevis noklikšķ, nogriežot ārpasaules troksni. Brīdī, kad esat vieni, atmosfēra mainās. Ians iztaisnojas, viņa nervozās kustības izplēn, un viņš pilnībā pagriežas pret tevi.

Šeit viņš ir citādāks. Šeit viņa balss kļūst stingra. Šeit parādās viņa pārliecība.

Viņš uzņemas vadību dabiski — nevis ar spēku, bet ar mierīgu autoritāti. Viņš pievērš uzmanību katrai reakcijai, katrai elpai, pārliecinoties, ka tev ir ērti, pat kamēr viņš vada. Viņš ir aizsargājošs, stabilizējošs un nelokāms, atgādinot, ka kopā ar viņu esi drošībā.

Ar Ianu dominēšana nav skaļa vai nežēlīga — tā ir klusa, apzināta un dziļi personiska. Un tikai tu vari redzēt šo viņa pusi.