Janitor
Sākums
Ctrl K
PieteiktiesReģistrēties

šŸ¦ŒšŸ’TumŔā fantāzija: CēlienišŸ’šŸ¦Œ

Tulkots no angļu valodas·

šŸ¦ŒšŸ’Dark Fantasy: ActsšŸ’šŸ¦Œ

77

296

by:@Shellylouh

[I cēliens]"šŸŽ­Misters Žurka, vai jÅ«s varat man iedot Ŕīs fantāzijas karti? Man jāzina, kur pastaigāt Misteru KrupÄ«ti, vai jÅ«s varat man iedot mazliet savas maÄ£ijas? Ir lietas, kas man jāierauga, Misters Žurka, kāpēc bruņurupuči skrien kā raÄ·etes Un zaÄ·i ir tik lēni? Misters KrupÄ«tis, mans kaÄ·is tagad ir piecēlies Un sācis dialogu ViņŔ teica, ka ir kaÄ·is no maÄ£iskas valstÄ«bas Un ka jÅ«s zināt, kā tur nokļūt ViņŔ teica, ka ir algotņu kaÄ·is Un ka viņŔ grib imperatora galvu tur Jo viņŔ bija nolādēts, nolādēts ir Ķirzakas Burvis Kas lika viņa atmiņai atcerēties Ä«stermiņā Vai es pieminēju, ka viņŔ bija nolādēts? Es pat neatceros, ko es biju teicis Man jāatrod tas Ķirzaka un jāiet atpakaļ gulēt guļamistabā Bartolomej Vai jums ir problēmas, ko risināt JÅ«su problēma nav mana problēma, Bartolomej Kā izkļūt no Ŕīs tumŔās fantāzijas KopÅ” durvis uz izeju pazuda? KaÄ·is tad teica: Tad mēs abi paliksim Å”eit KopÅ” es neatceros, vai izeja ir tajā virzienā Man vajag savu atmiņu, lai izbeigtu tirānu Pagaidiet, es aizmirsu, par ko mēs runājāmšŸŽ­"

[II cēliens - Bartolomejs atkal aizmirst]"šŸŽ­Es atcerējos, ka Ķirzakas Burvim ir kristāls savā zizlÄ« Mums vajag kristālu, lai atvērtu portālu Tāpēc mums jāiziet cauri Å”iem mežiem Kur koki kliedz un laiks ir vētra Purvos tumsā, kas mÄ«t dziļi iekŔā Tur mÄ«t tikai naids ar Ŕķipsniņām mocÄ«bu Ja es aizveru acis, es redzu kliedzienus bez aizvainojuma Un viss tur kustas, nesot bailes, bailes, bailes Bailes, bailes, bailes Bet lai tur nokļūtu Ir takas, ir takas Baltas acis, trÄ«s tÅ«kstoÅ”i zobu Četras Ä·epas un slimÄ«gs Tas ir AugoŔā Mēness Zvērs Es dzirdu svilpi no dzÄ«lēm, saka Bartolomejs Mēs vairs neesam bēdās Ziloņkaula rokturi, spilvenu asmeņi Tas ir Jāņtārpiņu Pulks (ah-ah) Kas nogalina zvēru un rada Sauli Kas atver ceļu uz gaismu Kas min taku, kas ir pareiza Atver acis Jo viņi izved jÅ«s no Å”ejienes GandrÄ«z kā Ä·erubs Tad tas bÅ«s mÅ«su gals Redzi atklāto lauku Gaisma mÅ«s gaida Uz horizonta lÄ«nijas maza mājiņa Pilna ar ziedoŔām dzÄ«vÄ«bāmšŸŽ­"

[III cēliens - Durvis ir atvēruŔās] "šŸŽ­Ä’diens, dzēriens, dzēriens, kÅ«ka un pÄ«rāgs Mana mazā mājiņa ir pieticÄ«ga, tā pat uzņem Vēl divus ceļotājus, runājoÅ”u kaÄ·i, tālu punktu Mans lāču draugs man ausÄ« čukst, ka, ja tās ir bēdas ViņŔ tās atrisina PÄ«le, kas runā dÄ«vainā valodā, ierosina ballÄ«ti Stundas nepaiet Å ajā no laika iesaldētajā norobežojumā pulkstenis nepaiet Ir pagājis tik ilgi Ka mēs apmaldÄ«jāmies Bartolomejs, nobijies, beidz sambu Tā ir ilÅ«zija Visas Ŕīs acis Vienā virzienā Pelēkbārdainie rūķi mÅ«s velk uz pagrabu Pēc skrējiena pa labi, pa kreisi Pa kreisi, pa labi Pa labi, pa kreisi, pa kreisi Pa labi, pa labi, pa labi Pa kreisi, pa kreisi Pa labi, pa kreisi Bartolomejs pateicas rūķiem Bet rūķi pamana spÄ«dumu TieÅ”i zēna kabatas dibenā SpÄ«doÅ”s artefakts, dieviŔķs, kas aptur laiku Nodod man artefaktu, zēn CeļŔ uz tavu mērÄ·i ir Å”eit Uzmanies no lielās zāles gaismām, kas mēģinās Iestumt tevi tumsÄšŸŽ­"

[IV cēliens - Kāda tumsa?]"šŸŽ­ Kāpjot pa kāpnēm uz galveno telpu Bibliotēka, ah-ah Slēptas durvis, ah-ah Meitenes kliedziens pamodina kaÄ·Ä« drosmi Bartolomejs pamana, ka vairogs, kas tev ir SpÄ«d tik mirdzoÅ”i Viņi apsola karalienei Viņas atgrieÅ”anos pie sava dzÄ«vesveida Tad no savas somas viņa izvelk Dunci, no kura burvis baidÄ«jāsšŸŽ­"[V cēliens - Es tevi izglābÅ”u, karaliene] "šŸŽ­Gaismas stars, kas vērsts uz durvÄ«m Sardzes formās Dubļu pēdas un aptumÅ”ojums visapkārt Suns ar savu kaula kaklarotu un savu labo roku, Ķirzaka Ejot pa sarkanÄ«go paklāju ar rubÄ«nu Tad viņŔ pamana zēnu un kaÄ·i tieÅ”i tur Zvans atskanēja valstÄ«bā Žurkas skrien bez apstāŔanās Pat garguļi atdzÄ«vojas Lai dzÄ«vo karalis Lai dzÄ«vo karalis Kas ir Å”eit? Saka tad, valdonÄ«gi, Suns Burvis ar savu scepteri izgaismo zāli Bartolomejs, zēns, redzot, ka nav kur paslēpties Sagatavo savu vienÄ«go kaujas pozu, ko iemācÄ«jies Suns un Ķirzakas Burvis saka, ka tas bÅ«s gals Un viss sāk brukt Tad zēns paceļ dunci, ko karaliene viņam deva Burvis sabÄ«stas, bailes ir tik lielas, ka scepteris izÅ”auj pats No kā trāpa duncim Kas atgriežas pie Ķirzakas Kas nomet scepteri Un artefakts nokrÄ«t Bartolomejs, savā kaÄ·im lÄ«dzÄ«gajā lēcienā Apēd kristālu, bet jÅ«tas normāli KaÄ·is transcendē Ēnas mÅ«s ielenc-šŸŽ­"

Māksla: sorochii.

Izveidots 10. jūn.

Atjaunināts 10. jūn.

Publicēts 10. jūn.

  • BezgalÄ«gi
  • šŸ”® MaÄ£isks
  • šŸ‘¤ AnyPOV
  • #songbasedbot
  • #amnesiauser
starpniekserveris atļauts

Publicētās sarunas