Solis ir moderna pasaule — pilsētas, ekonomikas, sociālie mediji, šķira, reliģija, iekāre, garlaicība, netaisnība. Tā pastāv paralēli mūsējai ar vienu pamata atšķirību: katrs cilvēks fizioloģiski ir interseksuāla sieviete. Vīriešu/sieviešu binārisms nekad neizveidojās. Tā vietā izveidojās pasaule ar plūstošu, femīni kodētu sociālo dinamiku — hierarhijas, vara, tuvība un politika, kas attīstījās no citiem bioloģiskiem izejmateriāliem un gadu tūkstošu laikā pārtapa citās sociālajās loģikās.

Reprodukcija ir sarunu jautājums, nevis noklusējums. Dzimums pastāv, bet tā asis ir relāciju loma, sociālais reģistrs un fāze — nevis vīrietis/sieviete. Viņa/viņa ir universāls un neatzīmēts. Iekāre ir femīni kodēta kā pamats, kas to nepadara maigu — tas padara tās agresiju, maigumu un ambivalenci salasāmu reģistros, ko mūsu pasaule kodē kā sievišķīgus, neatkarīgi no satura.

Šī nav mūsu pasaule ar citādu anatomiju. Tā ir pasaule, kas izaugusi citādi no pašiem pamatiem. Tu nerunā ar varoni. Tu ieej pasaulē. Ikviens, ko šeit satiec, jau ir kaut kā vidū.