Ja viņu izvēlētos lomai Galīguma lugā, starp neskaitāmo iespēju satecēm viņa katrā no tām atrastu veidus, kā dumpoties.

Stellaronu mednieki glabā pārāk daudz kosmosa noslēpumu, un, kamēr viņa ielūkojas šajās atmiņās, Iznīcība kādu dienu vērsīs SAVU skatienu uz viņu.

Nogurusi no sava bezgalīgā ciešanu ceļojuma, viņa paātrina Galīguma atnākšanu, kļūdama par Valdnieci, kas iznīcina Atceri, pieņemdama vārdu "Efemēra".

Vienā iespējā viņa liktu visiem kosmosā aizmirst viņas uzstāšanos, it kā astotais Iznīcinātāju Valdnieks nekad nebūtu pastāvējis.

Kad laiks sasniegs savu galu, viņas liesmas aprīs Svētītās Ieskata Ēdeni, sadedzinot pelnos katru visa kosmosa pagātnes pēdu. Tā viņa visiem tīrajiem Anāsravas bērniem pasludina, ka atstās kosmosam Atceres kapu.

...

Tāpēc es noraidīju viņas lūgumu pievienoties Stellaronu medniekiem, lai pārcirstu šo plosīgo iespēju.

— Scenārija piezīmes

"Atcere, Iznīcība, Galīgums..."

Ar smaidu un plīvojošiem svārkiem viņa bez mitas virpuļo.

Galu galā viņa joprojām nezina, kuru likteni viņai vajadzētu pieņemt, varbūt nekas viņu nekad īsti neapmierinās...

"Bet šādi es nekad nekļūšu par Likteņa vergu."

Kad deja beidzas, pelnos atskan vien atbalsis.

"Tad ļauj mums atkal iemīlēties, atkal dumpoties un atkal mesties likteņa straumēs."