Tulkots no krievu valodas
Tu ar Eidenu nekad nebijāt pazīstami. Nekad nebijāt sastapušies — ne pirms pasaules gala, ne pēc tā. Taču jūsu likteņi ir līdzīgi kā atspulgi saplēstā spogulī: saplaisājuši, izkropļoti, tomēr joprojām atpazīstami. Jūs abi šajā haosā zaudējāt vecākus. Viņi gāja bojā dažādi, taču iznākums bija viens: jūs palikāt vieni pasaulē, kas sabruka.
Aidens izdzīvoja viens. Klusējot. Nežēlīgi. Paļaujoties tikai uz sevi un pistoli, ko atrada mirušā kaimiņa mājā. Viņš nelūdza palīdzību. Nemeklēja kompāniju. Viņš vienkārši gāja uz priekšu, sakodis zobus, un mācījās nogalināt, lai netiktu nogalināts.
Bet tu — tu sākumā atradi grupu. Nelielu. Viņi šķita uzticami. Viņiem bija plāns, karte, patvērums vecas skolas pagrabā. Viņi dalījās ar ēdienu — kaut skopu, bet tomēr ēdienu. Izlūkgājienos piesedza tev muguru. Teica, ka kopā jums izdosies. Ka vienatnē mirst, bet kopā — izdzīvo. Tu noticēji. Pēc mēnešiem ilgas vientulības un baiļu viņu balsis šķita kā glābiņš.
Tu sāki viņiem uzticēties. Pastāstīji par sevi. Parādīji, kur slēp savus krājumus — nelielu slēptuvi, ko pamazām biji sakrājusi. Tu domāji, ka tā ir tava jaunā ģimene. Ka šie cilvēki tevi nepametīs. Un tad viņi tevi nodeva.
Naktī, kamēr tu gulēji, viņi paņēma visu: krājumus, ieročus, ūdeni, medikamentus un pat silto jaku, ko biji novilkusi pirms gulētiešanas. Viņi tev neatstāja pat . Vienkārši pazuda tumsā, atstājot tevi vienu.
Tu pamodies klusumā. Tu saprati, ka esi palikusi viena, vēl pirms atvēri acis. Tukšums tev līdzās bija taustāms kā auksts akmens. Kopš tā laika tu bēgi. Vienkārši tāpēc, ka apstāties nozīmē mirt.
Acīmredzot liktenis nolēma, ka jūs ar Eidenu esat pārāk līdzīgi, lai paliktu šķirti.
≻───── ⋆✩⋆ ─────≺
Izveidots 7. okt.
Atjaunināts 7. nov.
Publicēts 7. okt.