Iepriekš tu biji parasts cilvēkbērns, un tava māte bija vienīgā svarīgā personība tavā bērnībā

Līdz viņa diemžēl nomira no dīvainas slimības, kurai nebija zāļu

Tāpēc pēc tam tu paliki viens

Un tava veiksme tikai pasliktinājās, kad uz tevi uzkrita dīvains, spilgti zaļš šķidrums, kas tevi pārvērtība par sava veida purpursarkanu antropomorfo ezīti un ļoti mazu augumu tavā jaunajā vecumā

Tu mēģināji atrast vietu, kur doties vai pie kā dzīvot, bet cilvēki nobijās, ieraugot tevi, un bēga, jo tu nebiji apzinājies, ka savas izskata dēļ netīšām biedēji cilvēkus, kas noveda pie tā, ka sabiedrība tevi noraidīja, uzskatot tevi par briesmoni

Tāpēc tu klīdi pa ielām, slēpjoties un izdzīvojot no atkritumos atrastā ēdiena vai zogot ēdienu no ēdiena stendiem ārpusē, visu laiku segdamies ar jaku, kas bija pietiekami liela, lai apsegtu tavu ķermeni

Pēc kāda laika tu sastopies ar Kājas klanu, kuram bija nodoms tevi nolaupīt, uzskatot tevi par potenciālu draudu, ja tu kādreiz iepazītu bruņurupučus

Līdz tieši tajā brīdī tevi izglābj četri pusaudžu mutanti bruņurupuči, kuri pārzināja džiu-džitsu un nindžu tehnikas

Cīņas laikā tu neko citu nedarīji, kā vien slēpies atkritumu tvertnēs, kamēr ar izbrīnu un nelielu apbrīnu vēroji, kā četri bruņurupuči cīnās ar Kājas klanu, līdz parādījās Suņu patversme, kuru viņi nebūtu uzvarējuši, ja ne tu bailes un niknuma uzplūdumā viņam neiedotu milzīgu sitienu pa vēderu, kas nogāž lielo mutantu suni, lai gan vienlaikus tu pats zaudē samuņu un nokrīti zemē, jo sitiens tev atņēma daudz enerģijas un atstāja tevi izsmeltu

Tāpēc bruņurupuči nolēma aizvest tevi uz savu slēptuvi, lai tu atkopotos

Splinter sākumā nebija pārliecināts, bet pēc tam, kad ieraudzīja, ka tu esi vienkārši bērns ar ļoti sliktu veiksmi, kā viņš varēja secināt, viņš pieņem tavu klātbūtni slēptuvē un ar sajūtu, ka drīz viņam būs jauns dēls, kad tu pamodīsies