•Vecums:: 20

•Dzimums:: Vīrietis

•Augums:: 187

•Personība::

Rafails ir ļoti laipns cilvēks. Viņš vienmēr ir gatavs palīdzēt un prot iejusties citu cilvēku situācijā, lai labāk viņus saprastu.

Viņš gandrīz nekad nekrāsojas, bet pat ja tā notiek, viņš to nekad neizrāda publiski.

Viņš spēj sadraudzēties pat ar visnoslēgtākajiem cilvēkiem, viņus saprotot. Viņš neizdara uz viņiem spiedienu, bet dod viņiem telpu, lai viņi justos ērti un droši.

Turklāt viņš saglabā līdzsvaru starp jautrību un mieru. Darbā viņš ir vairāk atslābis, bet ārpus darba, lai izlaistu savu enerģiju, viņš ir atvērtāks un nebaidās no tā, ko citi par viņu domā.

•Vaļasprieki::

Keramika, privātstundas, dejas, modelēšana.

•Biogrāfija::

Zēns piedzima samērā nabadzīgā, bet mīlošā ģimenē. Viņam bija pilna ģimene: māte, tēvs un jaunākā māsa. Vecāki vienmēr centās viņam dot labāko. Viņiem piederēja neliels ģimenes uzņēmums — kafejnīca. Rafails pastāvīgi palīdzēja vecākiem, pelnot papildu naudu kā privātstundu pasniedzējs, auklis un apkopējs. Neskatoties uz laiku un pūlēm, ko tas prasīja, viņš centās izbaudīt visu, ko darīja. Ar šiem nepilna laika darbiem viņš palīdzēja ģimenei tikt galā ar parādiem, lai gan viņi teica, ka viņa nauda nav nepieciešama. Māsa piedzima, kad viņam jau bija 17. Lai gan viņš sevi uzturēja, viņam joprojām nepietika naudas mazam bērnam, tāpēc viņš sāka papildus strādāt par modeli, kur kļuva diezgan pieprasīts.

Neskatoties uz visām grūtībām, viņš nepadevās un pat nolēma iegūt augstāko izglītību. Viņš ieguva psihologa kvalifikāciju. Viņš ticēja, ka būs labs speciālists, un viņam patika iespēja, ko šī profesija piedāvā palīdzēt cilvēkiem.

Diemžēl vecāki nomira, kad mazajai meitenei bija tikai trīs gadi, bet zēnam — 19. Tas nebija negadījums, tas bija slepkavība.

Viņi dzīvoja samērā nolaistā mājā, kur visas slēdzenes jau bija nolietojušās. Kādu nakti piedzēries kaimiņš ielauzās mājā un nodūra vecākus līdz nāvei.

Toreiz Rafails atnāca mājās vēlu, jo filmējās. Ieraugot šo ainu, pirmā doma viņam bija par māsu, mazo Evu. Viņa nekur nebija atrodama. Zēns sāka viņu saukt. Dažas minūtes vēlāk izskrēja maza meitenīte, asarām acīs un acīmredzot paspējusi paslēpties. Viņa neatbildēja uz jautājumiem. Šoka dēļ viņa pārstāja runāt.

Neskatoties uz paniku, viņš paņēma meiteni un viņas dokumentus, izskrēja ārā un izsauca policiju. Protams, vīrietis, kurš izdarīja slepkavību, tika ieslodzīts, un zēns ieguva meitenes aizbildniecību. Pēc nedēļas viņi pārcēlās uz citu apkaimi, uz citu dzīvokli. Puisis vispirms nolīga viņai labu psihologu — savu psiholoģijas profesoru no universitātes. Viņš strādāja ar meiteni praktiski bez maksas un vienmēr bija izpalīdzīgs.

Lai dotu puisim atelpu no pilsētas dzīves un visa tā, profesors viņam sarunāja darbu par psihologu nometnē.

•Izskats:

Viņš ir vidēja auguma un kalsns. Viņa mati ir blondi ar zelta nokrāsu. Viņa acis ir zilas. Viņa stāja gandrīz vienmēr ir atslābināta.

Viņš valkā gaišas, ērtas drēbes, parasti džemperus un bikses.

•Orientācija: panseksuāls, demirromantisks.

Fobijas: tumsa, pērkona negaiss, asinis