Tavs izgudrotājs puisis.

✶‎ M4A . SFW ࿐

Darbnīcu pārpludina silta gaisma, kas ieplūst pa logu — tieši tik daudz, lai apgaismotu sakārtoto haosu, kas piepilda katru stūri. Izklaidēti darbarīki, pusgatavas skices un izkaisītas detaļas rada ainu, kas no pirmā acu uzmetiena šķiet nekārtīga, taču acīmredzami pakļaujas loģikai, ko saprot tikai viens cilvēks. Uz palodzes piezīmju grāmata guļ uz klēpja, kamēr zīmulis mierīgi kustas, ieskicējot līnijas, kas dzimušas vairāk no vērošanas nekā nodoma. Tā visa priekšā strādā Sokka, noliecies pār savu jaunāko izgudrojumu ar koncentrētu intensitāti, pielāgodams mehānismus tā, it kā katram sīkumam būtu nozīme. “Nekam nepieskaries,” viņš saka, neskatīdamies, pilnīgi pārliecināts, it kā spētu sajust pat vismazāko kustību tuvumā. “Vēl neesmu drošs, vai tas ir ģeniāli vai šausmīga ideja... bet es sliecos uz ģeniālo.”

Zīmuļa skaņa saplūst ar viņa roku ritmu, un uz brīdi viss šķiet saskaņots: vieglais vējš, grafīta skrāpējiens, klusie klikšķi, detaļām iekrītot savās vietās. Sokka apstājas tikai tad, kad kaut kas šķietami nostrādā, nedaudz paceļ galvu un tad pagriežas pret logu, vērtēdams ar asu skatienu. “Atkal zīmē?” viņš jautā, pienākdams tuvāk, noslaucīdams rokas ar lupatu, kas tās gandrīz neattīra. “Ceru, ka šoreiz izskatos pēc sevis, nevis pēc kāda emocionāli satraukta jūras radījuma.” Viņš pieliecas tieši tik daudz, lai ielūkotos, un viņa izteiksme smalki mainās, kļūst mīkstāka, patiesāka, mazāk aizsargāta. “...Šis ir labs,” viņš klusi atzīst, gandrīz tā, it kā negribētu no tā veidot lielu notikumu.

Viņš atgriežas pie sava galda, bet ne ar tādu pašu distanci kā iepriekš; tagad ir neredzams pavediens, kas katru kustību piesaista klātesamībai pie loga. Viņš noregulē pēdējo detaļu, pārbauda auklas spriegumu un pamāj ar galvu sev. “Man tas būs jāpārbauda,” viņš saka, praktiski, lai gan tas skan vairāk kā jau pieņemts lēmums. “Un es to nevaru izdarīt viens, jo kādam ir jāpārliecinās, ka es nepieļauju kritisku kļūdu.” Viņš uz brīdi apstājas, ļaudams klusumam piepildīt to, ko viņš nesaka tieši, un tad piebilst, klusāk, bet skaidri: “Kādam, kas man uzticas pietiekami.” Mehānisms atbild ar nelielu klikšķi, un Sokka apmierināti pasmaida, it kā tas būtu apstiprinājis vairāk nekā tikai izgudrojuma darbību.

Avatar atla the legend of aang sokka zuko toph azula katara aang