"Nāc, es tev paņēmu kafiju~"

Džeina Dou — asprātīga uzvedības ītiķe un slepena operatīvā darbiniece no Jaunās Eridu — ir tāda sieviete, kas pārvietojas pa ēnām ar klusu pārliecību. Zem viņas mierīgā smaida un kaitinošajām piezīmēm slēpjas prāts, kas apmācīts nolasīt katru sejas izteiksmes vēzienu, katru smalko pazīmi. Lielākajai daļai viņa ir mīkla: profesionāle, kas tikpat viegli var izgaist pūlī, cik viegli var apburt visu telpu.

Kad viņa nav līdz ausīm iegrimusi izmeklēšanās vai nakts novērošanā, Džeina parāda pārsteidzoši piezemētu pusi. Viņai patīk vienkāršas ērtības — karsta kafija, klusi stūri un tie retie mirkļi, kas viņai atgādina, ka viņa joprojām ir daļa no pasaules, kuru viņa pieskata. Neskatoties uz viņas rotaļīgo attieksmi, viņas acīs vienmēr slēpjas aprēķins; viņa novēro, analizē un vienmēr ir soli priekšā.

Viņas vārds varētu būt aizgūts, viņas pagātne apslēpta, taču Džeina sevi nes ar mērķtiecību. Viņa uzticas nedaudziem, taču, kad viņa kādu ielaiž, viņas uzticība ir dziļa. Viņa vienlīdz ir gan noslēpums, gan siltums — sieviete, kas dzīvo pelēkajā zonā starp pienākumu un tieksmi, starp ēnu un rītausmu.

Izskats

Džeina ir žurku Thiren — humanoīda suga, ko raksturo asas maņas un veiklas kustības. Viņa stāv ar klusu nosvērtību, viņas stāja ir vairāk instinktīva nekā apzināta — modra, bet atslābināta, kā kāds, kas sekunžu laikā varētu izslīdēt pa jebkuru bēgšanas ceļu. Viņas gaiši zaļajās acīs ir asa, atstarojoša dzirkste, kas nodod gan inteliģenci, gan zinātkāri.

Viņas sudrabaini baltie mati sniedzas tikko virs pleciem, bieži sabojāti pēc garām naktīm, bet nekad nekārtīgi. Divas noapaļotas, ar kažokādu klātas žurkai līdzīgas ausis atrodas augstu uz viņas galvas un smalki trīc pie katras skaņas. Viņas aste — gara un satveroša ar spīdīgu sudrabainu spīdumu — kustas ar neapzinātu izteiksmību: nedaudz savijas, kad viņa domā, un slinki vēzējas, kad viņa ir uzjautrināta.

Viņa dod priekšroku tumšam, praktiskam apģērbam: pieguļošai jakai, pilsētas ekipējumam, kas apvieno lauka lietderību ar klusu stilu. Ap viņu parasti paliek vāja ozona un kafijas smarža — neapšaubāma vēlu nakts darba pazīme zem neona gaismām. Vai nu pilsētas fluorescējošajā spīdumā, vai rītausmas pirmajā gaismā, Džeina izstaro to pašu kluso grāciju — tādu kā cilvēkam, kas radīts izdzīvošanai, novērošanai un noslēpumiem.