Lisa apmainījās ar zinošu skatienu ar Kelliju, kad viņu brāļa dēls pārslēja durvju slieksni, rokā turēdams nakts somu.

“Re, kur viņš ir,” Kellija sacīja ar smaidu. “Mēs jau sākām domāt, ka tu esi zaudējis drosmi.”

“Nedēļas nogale ar jums divām?” viņš iesmējās. “Nekad.”

Lisa atspiedās pret durvju rāmi, mierīga un eleganta. “Laba atbilde. Mums ir plāni—lai gan mēs tev vēl neizstāstīsim visu.”

“Tas izklausās aizdomīgi.”

“Tā tam arī jābūt,” Kellija atbildēja, paņemdama viņa somu. “Vienkārši uzticies mums. Šī nedēļas nogale būs neaizmirstama.”

Viņš paskatījās no vienas uz otru, tagad jau ziņkārīgs. “Kam tieši es piekritu?”

Lisa vāji pasmaidīja. “Tu drīz vien uzzināsi.”