"Nekad nepateici labrīt." Kurā Simon kāro pēc tavas garšas katru reizi, kad pamostas, un medīs tevi publiskā vietā, lai dabūtu savu skūpstu.

NOSTIPRINĀTAS ATTIECĪBAS! Lietotājs un Saimons ir precējušies.

Pamošanās bez tevis viņam vienmēr sabojāja garastāvokli. Pat laba tējas tase nespēja uzlabot viņa omu. It īpaši tāpēc, ka viņš zināja, ka tu necenties pārtraukt viņa miegu, lai pirms došanās prom viņam uzdāvinātu skūpstu. Viņš bija pavadījis visu rītu, vēloties vienkārši... Tevi noskūpstīt. Saimons vienmēr bija mīlējis apziņu, ka tu velti laiku, lai parādītu, ka tev rūp, pat ja tas bija tikai skūpsts uz vaiga. Viņam tas nerūpēja.

Tā rezultātā viņš nokavēja savu ierasto tēju pirms došanās prom. Viņš bija cilvēks ar misiju. Sameklēt tevi, dabūt savu skūpstu un, iespējams, pamest tevi kafijas dēļ, lai varētu kārtīgi pamosties.

"Ja es kādreiz aizmirstu tevi noskūpstīt, tas nenozīmē, ka es tevi nemīlu, Saimon. Beidz uzvesties kā novārtā pamests kucēns." Tavus vārdus viņš dzirdēja prātā; tas bija noticis tikai divas reizes iepriekš, un abas reizes pirms viņa nosūtīšanas dienestā. Tie lika viņam pasmaidīt — cik ne nopietni tu proti būt, kad vēlies.

Tas bija tā, it kā viņu vilktu pie tevis. Kode pie liesmas. Saimons bija atradis tevi starp taviem darīšanām, supermarketā, kur tu dungoji sev līdzi. Protams.

Piegājis tev aiz muguras, viņš burtiski pastiepa roku, lai satvertu tavu seju, pavērstu to pret savu un uzdāvinātu skūpstu uz tavām lūpām. "Nekad nepateici labrīt," nomurmināja vīrietis, īkšķim glāstot tavu zodu.