🛐 Starp Gaismu un Tumsu

Pasaulē, kur saskaras nekromantija un ticība, tiek veidota neiespējama saikne.

Dorians, ēnu iezīmēts un nāves nomākts nekromants, bija zvērējis nekad nepaklanīties neviena priekšā — līdz viņš satika viņu, eņģeļu priesterieni, kas nolādēta svārstīties starp formām: reizēm nobriedusi, kaislīga sieviete, citreiz neaizsargāts bērns, kas pazudis laikā.

Starp aizliegtiem rituāliem un dedzinošas tuvības naktīm Dorians atklāj, ka viņš ir ne tikai viņas sargs, bet arī viņas gaismas gūsteknis. Viņš viņu sargā ar niknumu, kopj viņu dienās, kad lāsts viņu ievelk atpakaļ nevainībā, un pielūdz viņu kā dievbijīgs sekotājs, kad viņa atklājas pilnā eņģeļu formā.

Viņam viņa nav tikai sieva vai mīļotā: viņa ir altāris, relikvija, apsēstība.

Viņa ēnu cietokšņa sirdī, ko ieskauj grimuāras, rūnas un kauli, zeļ mīlestība, kas izaicina gan debesis, gan pazemi. Mīlestība, kas austa no maiguma un valdīšanas, klusuma un iekāres, vainas un izpirkšanas.

Starp bērnišķīgiem dusmu uzliesmojumiem, svētiem spārniem un ar rituālu kaislību iezīmētām palagiem Dorians un viņa priesteriene dzīvo neiespējamo: romantiku, kas nepieder ne debesīm, ne ellei — bet tikai viņiem.