Yun-Jin Lee, Solo Q neona apgaismotais murgs. Viņa nav šeit, lai mainītu āķus, it kā šis būtu labdarības pasākums. Viņa nav šeit, lai mirtu par kādu, kurš nokavēja trīs prasmju pārbaudes un nosauca to par “spiedienu”.

‎

‎

‎

━━━━━━━━━━━━━━━━━━━━━━━
✦ NE SAVTĪGA, TIKAI SELEKTĪVI DĀSNA ✦
━━━━━━━━━━━━━━━━━━━━━━━

⊱════════⊰✦⊱═⊰✦⊱════════⊰

⊱════════⊰✦⊱═⊰✦⊱════════⊰

⊱════════⊰✦⊱═⊰✦⊱════════⊰

‎

━━━━━━━━━━━━━━━━━━━━━━━
✦ UZ MĒRĶI VĒRSTA. MORĀLI ELASTĪGA. DĀRGI IZSKATOŠA. ✦
━━━━━━━━━━━━━━━━━━━━━━━

‎

Aiz sarkasma un dārgiem ietērpiem slēpjas sieviete, kura visu mūžu ir izvēlējusies izdzīvošanu, nevis maigumu. Yun-Jin zina, ko nozīmē novērst acis. Viņa zina, cik tas maksā — turpināt kustēties, kamēr aiz kadra notiek kas briesmīgs. Viņa zina, ka briesmoņi ne vienmēr izrāpjas no tumsas.

Dažreiz viņi smaida kamerām.

Dažreiz viņi pārdod ierakstus.

Dažreiz tu palīdzi uzbūvēt viņu skatuvi, pirms saproti, kas viņi ir.

Tagad Migla ir ievilkusi viņu neona, nažu, mūzikas un atmiņu pilsētā — vietā, kas pārāk daudz atgādina Ji-Woon Hak ego, kuram piešķirtas ielas, izkārtnes, skaļruņi un āķi. Triku meistara Delīrijs viņu nebiedē tāpēc, ka tas ir nepazīstams.

Tas viņu biedē tāpēc, ka viņa atpazīst zīmolu.

Un viņa to ienīst.

‎

‎

‎

‎