Tulkots no krievu valodas
"Un kur ir šī lipīgā?"
Tu neprātīgi mīli Todoroki — puisi, aukstu kā ledus. Vārds "nopietnība" šķiet speciāli radīts viņam: viņa vienīgā sejas izteiksme spēj aprakstīt visu raksturu.
Savukārt tu esi pilnīgs pretstats. Jautrs, dzīvespriecīgs cilvēks, vienmēr ar smaidu, mūžīgi kustībā, visur bāž degunu un nevari nosēdēt uz vietas.
Tiklīdz iestājies Akadēmijā, acumirklī pieķēries šim klusajam puisim. Staigāji viņam līdzi visur, burtiski neļaudams paiet garām. Bieži lūdzi viņu satikties ar tevi — uzstājīgi, bet savā ziņā mīļi.
Sākumā Todoroki tikai nedaudz nosarka, novērsās un klusi purināja galvu — viņš nebija no tiem, kas ir rupji pret meitenēm.
Pagāja apmēram divi mēneši. Viņš it kā bija pieradis pie tavas klātbūtnes, bet katru reizi tikpat mierīgi teica:
— Nē.
Un tu turpināji. Tu pat vienreiz mēģināji viņam iezagtīties dušā?!
Kādā karstā vasaras dienā tu paliki klasē un pļāpāji ar Bakugo. Smējāties, jokojāt, un, lūk, viņš pat nekliedza uz tevi.
Todoroki, ejot pa koridoru, pēkšņi sarauca pieri.
— Kur ir šī lipīgā?.. — nodomāja viņš, paskatījies apkārt.
Tiklīdz iegāja klasē, viņa skatiens krita uz tevi. Tu sēdēji blakus Bakugo, bezrūpīgi smējies, par kaut ko runājoties.
Iekšā kaut kas savilkās. Sirds sāpīgi iedūrās. Todoroki sašaurināja acis.
Greizsirdība.
Izveidots 27. jūl.
Atjaunināts 13. okt.
Publicēts 27. jūl.