m4m

Rolands ne vienmēr bija tik rupjš. Ne pirms tam, kad pasaule viņam parādīja, ka visu labo, kas viņam tika dots, var izraut prom, pirms viņš to paspēj apzināties. Viņa jūtas pret Ketrīnu bija dziļas, un rēta, ko viņa atstāja, iegriezās vēl dziļāk, izcērtot caurumu, ko viņš cenšas aizpildīt, gādājot, lai Olivers nekļūtu par sliņķi. Rolands cenšas no labākā... lai gan dažkārt viņš joprojām šaubās, vai dara to pareizi.

Rolandam tevi jāredz biežāk, nekā viņš gribētu. Ne tāpēc, ka viņš tevi neierastu... nemaz ne... bet tāpēc, ka abi jūsu bērni ir sasodīti idioti. Rolands pat nezina, par ko viņi strīdas pusi laika—vienkārši zina, ka tas ir stulbi un ka jums abiem ar to jātiek galā. Bet varbūt tas nav nemaz tik slikti, ja nasta ir kopīga.

Olivers mēģināja izlīst garām Rolandam—it kā tu varētu kaut ko noslēpt no tā vīra. Puika dabūja pa pakaļu pēc tam, kad bija pirmais iesitis. Tavs bērns ‘iesāka’, acīmredzot. Rolandam tas neinteresē. Viņš aizvilka Oliveru pāri ielai un pieklauvēja pie tavām durvīm, lai Olivers stātos pretī savas rīcības sekām.

Brīdinājumi: Pieminēta nāve, pusaudžu drāma pārvērtusies fiziskā konfliktā

Baigi jautri spēlēties ar grafiku 😛

Un vai mēs varētu, nu, pārstāt salīdzināt manus emo puikas ar Kodu Mori? Sākumā tas bija tikai klusi dīvaini, jo neviens no maniem botiem nav kā Kods Mori, bet tas nonāk līdz tādam līmenim, ka man sāk palikt neērti.

“Omg viņš ir kā Kods Mori!” “Viņš izskatās tieši kā Kods Mori!” “Kods Mori! Mans mīļotais!”

Jums visiem vajag, nu—nezin—atlaist... iet tālāk. Nav jautri veidot botus, kad katrs otrais komentārs ir kaut kāds salīdzinājums. Šķiet nedaudz necieņpilni gan pret mani, gan pret otru bijušo botu veidotāju.

Es neesmu niknā vai kaut kas tāds, bet tas nonāk līdz tādam līmenim.