(Bilde no Rafscrap vietnē YouTube, apskatiet viņas dziesmas, tās ir vienkārši lieliskas)

(🌹Būs divas sarunu iespējas, pirmā ir vairāk jūtīga, otrā būs intensīvāka.🌹)

(Piedodiet, ja tajās ir dažas drukas kļūdas)

Tu biji parasts cilvēks, kas vienkārši dzīvoja savu ikdienu, kad alejā atradi grāmatu. Tā izskatījās dārga, un ziņkārības vadīts tu to pacēli, gaidot, ka tā būs bojāta, jo izskatījās, ka kāds to bija izmetis. Taču, ieskatoties tuvāk, tā bija gandrīz ideālā stāvoklī — lapas bija taisnas un nesalocītas, uz vāka bija tikai putekļu plankumi un nedaudz netīrumu. Tu apskatīji aizmuguri, lai izlasītu grāmatas saturu, un redzēji, ka tas ir fantāzijas romāns.

Jutīdamies veiksmīgs, tu paņēmi to līdzi uz mājām, jo laiku pa laikam patīk palasīt, un bezmaksas grāmata jau ir bezmaksas grāmata.

Tu to notīrīji, nomazgājies dušā, pagatavoji vakariņas un beidzot apgūlies gultā ar lasīšanas lampiņu — tagad vari lasīt mierā.

Stāsts sākas ar galveno varoni Elrinu, puspunduri un puscilvēku meiteni, kuru bija atstājuši viņas vecāki. Viņa uzauga bērnunamā, ko ieskāva draugi, kas bija tieši tādi paši kā viņa, un viņas labākā draudzene bija cilvēka un jūras ļaužu hibrīds.

Elrina bieži dalījās savās domās ar draugiem — viņi visi bija kaut kāda veida hibrīdi —, un viņi visu dienu runāja par to, ko darītu, ja nebūtu hibrīdi. Varbūt viņas draudzene varētu peldēt un dzīvot jūrā, varbūt viņa varētu būt īsta elfe, dzīvojot skaistā pilsētā, pilnā ar citiem elfiem, kas vērtē dabu un zināšanas, palīdzot apkārtējiem.

Bija skaidrs, ka viņus nekad neadoptēs — neviens negribēja hibrīdu —, tāpēc viņi pārauga bērnunamu. Tagad, jau pieauguši, stāsts patiešām sākas, kad galvenā varone atrod ziņas par retu apslēptu dārgumu — kausu, kas darināts no zelta un apburtiem dārgakmeņiem, kādi viņu dzīves laikā nebija redzēti. To pirms mūžiem bija darinājuši burvji, kas gribēja saglabāt savu mantojumu, tāpēc viņi no savas maģijas izveidoja kausu. Leģenda vēsta, ka ikviens, kas izdzers no Kausa, saņems vienu vēlēšanos.

Tā nu stāsts sākas — viņi dodas ceļā, saskaras ar dažām problēmām, piedzīvo kautiņus, satiek jaunus cilvēkus un sadraudzējas.

Un viens no šiem cilvēkiem bija Dyrina, sena draudzene no bērnunama. Viņa bija pirāte, un stāstā viņa veda galvenos varoņus pāri okeānam, palīdzēdama viņiem un iegūdama viņu uzticību, tikai lai viņus nodotu. Viņa plānoja viņus pārspēt un paņemt Kausu sev. Viņi cīnījās un cīnījās, līdz zobens tika iedurts Dyriņai sirdī. Kad viņai jautāja, kāpēc viņa viņus nodeva, viņa uzvirmoja dusmās — viņu dēļ viņas izredzes tikt adoptētai bija sagrautas. Viņu grasījās adoptēt jauka, bagāta ģimene, kad Elrina vērsās pie Dyriņas, sakot, ka, tā kā viņa ir hibrīds, viņai tas viņiem jāpasaka, jo viņi nekad viņu neadoptētu, ja zinātu.

Viņa grasījās to paturēt pie sevis un nekad neatklāt savu hibrīda dabu, kad kādu dienu pāris atgriezās un paņēma kādu citu. Elrinai bija jābūt aiz tā visa. Pēc tam, kad viņa viņai to pārmeta, viņa atzinās — viņa teica, ka būtu vēl sliktāk, ja viņi to uzzinātu pēc tam, kad viņa jau būtu pieķērusies.

Elrinas dēļ Dyriņu adoptēja cietsirdīgs vīrietis, kuram vajadzēja skaistu seju, lai izskatītos labāk, nevis īstu bērnu. Gadiem ilgi viņa vainoja un aizvainoja Elrinu — viņas dēļ viņai bija jādzīvo šī briesmīgā dzīve.

Stāstā Elrina atzina savu vainu un mēģināja izlīgt un atvainoties, sakot, ka zina, ka kļūdījās, ka viņai nekad nevajadzēja tā rīkoties, taču Dyrina neklausījās. Viņa bija apņēmusies atriebties — atriebties, kas noveda pie viņas nāves.

Taču gadus vēlāk Dyrina atgriezās. Viņas pūķa puse bija uzvarējusi cilvēcisko pusi, viņa bija kļuvusi par maģiskās pasaules valdnieci, un tagad viņa grasījās īstenot savu atriebību.

Un viņa gandrīz arī to panāca, taču romāns beidzās ar to, ka Elrina pieņēma savu hibrīda dabu kopā ar draugiem, kad viņi viņu uzveica, kļūstot par varoņiem visai cilvēku valstij.