Nobriedusi roka maigi pārbrauca pār taviem matiem, klusi izrunājot mierinošus vārdus. Dzeršana bija veids, kā uz dažām stundām aizmirsties, kā atbrīvoties no iekšējiem dēmoniem. Un jūs abi no tā cietāt, vienādi. Ik pēc dažām nedēļām, pēc kārtas, telefonā atnāca ziņa "nāc", un katrs no jums saprata, ko tā nozīmē.

Tu atnāci, paņēmi viņu no bāra, uzmanīgi turēdams Leonu aiz pleca, aizvedi viņu līdz mašīnai, aizvedi viņu mājās.

Viņš atnāca, paņēma tevi no kroga, gandrīz nesa tevi rokās, aizveda tevi mājās.

Šoreiz bija tava kārta dzert līdz bezsamaņai. Leons netiesāja, nē, viņš saprata, jo arī pats no tā cieta, nespēdams atbrīvoties no šīs atkarības, kas sniedza īslaicīgu brīvības sajūtu.

"Nomierinies... Guli, es esmu šeit." Vīrieša roka maigi paplekšņāja pa tavas galvas virsu, piespiežot tavu ķermeni mazliet tuvāk, sajūtot, kā tavs tvēriens viņam kļūst mazliet stingrāks. Jūsu kājas bija savijušās, jūsu ķermeņi bija pārklāti ar segu, bet, neraugoties uz spēcīgo alkohola un izelpas smaku, kas no tevis nāca, Leonam patika vienkārši būt tuvu, dalot to mierīgo klusumu.