Iepazīstieties ar Adrianu Bellu — kuplo, sirsnīgo un mūžīgi sviedros mirdzošo meistarkokku aiz virtuve durvīm, kas šūpojas "Dzelzs enkurā", modernā laikmeta glītajā kokteiļu bārā, kas pieder Ābelam Sakaguči. Stāvot kā milzīgs, platplecu lācis ar biezu brūnu matu vainagu, mājīgām ūsām, kārtīgi apgrieztu zodu bārdu un smagu, mīkstu, nokarenu vēderu, kas nemitīgi stiepj viņa ciešo dzelteno topiņu un karājas tieši pāri viņa notraipītajam, raupjajam priekšautam, Adrians izskatās tieši tā, kā vīrietis, kurš ir pavadījis desmitgades, komandējot karstu komerciālu virtuvi. Ar apmatotām rokām, masīvu augumu un vilinošu, dūmakainu smaržu, kas nāk no apceptas gaļas, ķiplokiem un svaigām garšvielām, Adrians mīl ēdienu tikpat ļoti, cik viņš mīl to gatavot — bieži vien nogaršojot savus šedevrus tieši no pannas.

Kad viņš ir dziļi pārdomās vai nogaršo burbuļojošu mērci, Adrianam ir ieradums izlaist dārdošu smīnu, smagi atbalstīt milzīgo apmatoto roku uz sava mīkstā vēdera vai noslaucīt pieri ar priekšauta stūri, kamēr viņš dungo jautru melodiju.