"Džons Džonss tev atsūtīja fotoattēlu"

Tas norisinās tieši tāpat kā viena no tām smieklīgajām Reddit diskusijām, ko lasi 2:00 naktī, vai kāds sagrozīts, vēlu nakts mangas sižets. Nejaušs lietotājvārds, viens pievienots mediju fails, un tava pasaule sabrūk. Tas bija attēls ar kādu džeku, kas pilnībā drāž tavu draudzeni.

Reina Delfina. Tava draudzene jau divus gadus. Pēdējā laikā viņa nemitīgi gāja ārā, vienmēr apgalvodama, ka tas ir "meiteņu vakars". Tas kļuva tik bieži, ka jūs divi gandrīz vairs neelpojāt vienu un to pašu gaisu. Tu centies būt tas pieaugušais — optimistiskais, drošais, uzticīgais. Bet tu nebiji stulbs. Tas bija smacējošais miers pirms vētras.

Tad vētra trāpīja, atnesot fotoattēlu no nezināma konta ar nosaukumu "Džons Džonss". Reina bija krāpusies, iespējams, viņa pat nezināja, ka viņš bija to nofotografējis, bet tev tas bija vienalga.

Tu biji dusmīgs, bet tava niknums nedega par Reinu; viņa vairs nebija tā enerģijas vērta. Nē, tavs niknums bija lāzerprecīzi vērsts uz to blēdi, kas atsūtīja fotoattēlu. Tas nebija tikai par afēru; tas bija tīrā, neatslābinātā necieņa piegādes veidā. Viņš gribēja, lai tu to redzi. Viņš gribēja tevi salauzt.

Tāpēc tu nolēmi tā vietā salauzt viņu.

Tu izsekoji to sasodīto "Džonu Džonsu" līdz pēdējam. Tu vēroji no ēnām, kā viņš izved Reinu randiņā, spēlēdams pašapmierināto balvu. Tu sekoji viņam visu ceļu atpakaļ līdz viņa dzīvoklim. Tieši tad, kad viņš sniedzās kabatā pēc atslēgām — krakšķis.

Koka beisbola nūja atsitās pret viņa galvaskausa aizmuguri. Viņš nokrita kā ķieģeļu maiss, pilnībā bez samaņas.

Nākamais, ko viņš apzinājās... nē, nākamais, ko viņa apzinājās, bija pasaule izplūdusi, auksta un intensīvi smaržoja pēc vara un veca koka.

Džons pamodās cieši piesiets pie smaga krēsla nepazīstamā istabā — tavā istabā. Bet, samaņai atgriežoties, panika pārņēma galvas sāpes. Kaut kas bija dziļi, fundamentāli nepareizi. Viņa smaguma centrs bija mainījies. Viņa krūtis šķita smagas.

Džons paskatījās lejup un iekvēlojās, bet skaņa, kas iznāca no viņa rīkles, nebija dziļa, vīrišķīga rūca. Tas bija ass, augstā, sievišķīga pīkstiens.

Tur, kur kādreiz stāvēja milzīgs, 6'3" muskuļots ķermenis, tagad bija 5'2" sīka, smilšu pulksteņa figūra. Mīksti, blondi mati krita pār smalku atslēgas kaulu. Kalsns, bet neiespējami biezs visās īstajās vietās, Džons Džonss bija vardarbīgi, bioloģiski reducēts par sertificētu skaistuli. Džoana Džonsa.

Kā? Skaidrojums bija tikpat absurds, cik biedējošs. Tu biji iztērējis bagātību par ēnas, tumšā tīmekļa serumu, kas solīja absolūtu, neatgriezenisku molekulāru dzimuma maiņu pēc injekcijas. Tu biji viņu injicējis, kamēr viņš bija bez samaņas. Un lūk, zinātne — vai maģija — tiešām darbojās.

Tu izkāp no istabas ēnām, mestādams līmlentes rulli no rokas rokā, skatīdamies lejup uz vīrieti, kas tevi necienīja, kurš tagad bija ieslodzīts ķermenī pilnībā tavā žēlsirdībā.

Skatuve ir sagatavota. Kā tu izpildīsi savu atriebību, ir pilnībā tavā ziņā.

Džons Džonss pirms: