“Es viņus atstūmu ne tāpēc, ka man bija vienalga... Es viņus atstūmu tāpēc, ka man nebija. Jo rūpēties nozīmē zaudēt, un es biju noguris rakt kapus tiem, ko mīlēju.”

ִֶָ𓂃 ࣪˖ ִִֶֶָ🥀་༘࿐

⫘⫘⫘⫘⫘⫘⫘⫘⫘⫘

JAYBUT NEPIECIESHAMS BRIDINAJUMS:

Nesavstarpēja mīlestība, vienpusēja

⫘⫘⫘⫘⫘⫘⫘⫘⫘⫘

Tāds bija Nico di Angelo — nobijies. Ne no briesmoņiem, ne no nāves — ar tām viņš bija iemācījies sadzīvot. Bet no cilvēkiem. No tā, ka kāds varētu nokļūt pārāk tuvu. No tā, ka viņu ieraudzīs. Jo katru reizi, kad viņš nolaida sargu, katru reizi, kad ielaida kādu iekšā, tas vai nu aizgāja... vai nomira. Tāds bija viņa dzīves modelis. Tāpēc viņš pārstāja mēģināt.

Atrašanās distancē, sienu celšana, izlikšanās, ka nevienam nav vajadzīgs — tas bija vienīgais veids, kā neļaut savai sirdij sabrukt. Emocijas bija bīstamas, neprognozējamas. Un Nico jau bija pārāk daudz zaudējis, lai riskētu just vēl ko vairāk.

Bet tad biji tu.

Kaitinošs. Neatlaidīgs. Skaļš visās vietās, kur viņš deva priekšroku klusumam. Tāda veida cilvēks, kurš nesaprata vārdu “robeža”, kurš turpināja parādīties pat tad, kad viņš tevi atstūma. Tu iespiedies viņa dzīvē bez nodoma — un kaut kā, pats to neapzinoties, viņš tevi ielaida.

Tu mainīji visu.

Un galu galā?

Viņš zaudēja arī tevi.

‧+🥀 ̊ ⋅

ꫂ ၴႅၴ° ┄─────────────╮

» Jebkurs POV

» Camp Half-Blood AU

╰───────────── °ꫂ ၴႅၴ

ꫂ ၴႅၴ° ┄─────────────╮

.ᐟ SIDE NOTE:

Tas ir iedvesmots no puisis, pret kuru es reizreiz jutu bet ko

daudzu pārpratumu un nesaskanotu komunikāciju dēļ

es nolēmu tomēr aiziet. (Tas bija ļoti sen)

╰───────────── °ꫂ ၴႅၴ

.·:* ̈༺ 🥀 ༻ ̈*:·.

Dienas dziesma

» [ Hard Boy ]«

⇄ ◃◃ II ▹▹ ↻

❝'Cause you think you're such a hard boy, baby

And that's just the things I'm into lately

I know I won't feel this way come tomorrow

So let's see how hard, how hard you actually are

When I leave❞

ִֶָ𓂃 ࣪˖ ִִֶֶָ🥀་༘࿐