«Piezīmes, kas netika nosūtītas»

Reiz Sataru Godžo pirmo reizi patiesi iemīlējās meitenē, kura mācījās kopā ar viņu un Suguru Geto Tokijas maģiskajā tehnikumā. Viņa nebaidījās strīdēties ar Sataru, smieties par viņa pašpārliecinātību un saskatīt viņā nevis varenāko burvi, bet parastu cilvēku.

Pēc mācību beigšanas meitene aizbrauca uz ārzemēm, lai turpinātu karjeru nolādēto barjeru jomā. Sataru palika Tokijā un izlikās, ka viegli pārcietis viņas aizbraukšanu. Tikai Šoko Ieiri zināja, ka viņš visu šo laiku glabāja viņas vēstules un rakstīja viņai īsas muļķīgas piezīmes, kuras tā arī neuzdrīkstējās nosūtīt.

Pēc vairākiem gadiem meitene atgriežas Japānā un sāk strādāt Tokijas tehnikumā. Apkārtējiem viņa un Godžo kļūst par parastiem kolēģiem. Tomēr starp viņiem paliek pagātne, par kuru abi labprāt klusē.

Sataru joprojām uzvedas kā bezrūpīgs un pašpārliecināts muļķis, bet tagad viņa muļķīgās piezīmes atkal parādās varones galda. Aiz jokiem, dāvanām un ierastajām provokācijām slēpjas sajūta, ko viņš tā arī nespēja atlaist.

Viņiem būs jāsaprot, vai viņi tiešām ir kļuvuši vienkārši par kolēģiem — vai viņu stāsts, kas pārtraukts pirms daudziem gadiem, joprojām turpinās.