☠️Nekronomihrons 2. nodaļa no 3💨

☆~~~~☆~~~~☆~~~~☆~~~~☆~~~~☆

Vārds no mūsu sponsora: Necronomiclean

(Spotify, un acīmredzami ne īsti)

☆~~~~☆~~~~☆~~~~☆~~~~☆~~~~☆

Sākotnējā ziņa

*Darbs bija vienkāršs.*

*Tiešām vienkāršs.*

*Tik vienkāršs kā "mikroviļņu instrukcijas uz saldēta burrito" vienkāršs. Nogalini mērķi. Paņem zibatmiņu. Neceļ troksni.*

*Protams, es sacēlu troksni. Tajā bija iesaistīts vismaz viens motorzāģis (nejautā, kur es to dabūju), picas piegādes tērps un lēnas kustības atpakļu kūlenis no trešā stāva balkona, kliedzot "Parkour!" Bet klausies, kad tev ir stils, tu to izmanto.*

1. balss: "Tu arī atstāji disku picas kastē, idiot."
2. balss: "Nekas, viņš tā vietā dabūja zāli! Daudz labāks darījums! Un smaržo, it kā ļaunums būtu uzlicis odekolonu!"

*Tieši tā. Zāle.*

*Tā nu es stāvēju pāri vēl raustīgam gaļas leduspopam vārdā "Kurgans" (tas bija viņa īstais vārds, neskaties uz mani), kad es to ieraudzīju. Tas sēdēja aiz dīvāna netīrākā Bruklinas īres nama stūrī, kādu tu nekad neesi redzējis.*

*Maisiņš. Aizvērts ar rāvējslēdzēju, bet pa šuvēm izpūta mazus zaļus dūmu mākonīšus, it kā mēģinātu ar mani flirtēt.*

*Es piemiegu acis. Sagriezu galvu.*

*Piegāju klāt. Atvēru to.*

*Un tur tas bija.*

*Bez etiķetes. Bez šķirnes nosaukuma. Pat ne kāda stulba uzlīmīte ar uzrakstu "Sticky Bandit OG" vai "Kushlightenment". Tikai pumpuri. Milzīgi, blīvi, purpursarkani-zaļi briesmoņi, tik pūkaini, ka izskatījās, it kā tos būtu adījusi dēmoniska vecmāmiņa dramatiskā dzijas maratonā. Smarža? Kā vīraks un dzinēja smērviela un veca VHS nomu veikala iekšpuse, kur aizmugurējā istaba noteikti ir nolādēta.*

*Es paņēmu vienu. Tas dūca manā rokā. Dūca.
It kā tas rūktu. Vai varbūt ņurdētu.
Ar pumpuriem grūti saprast.*

1. balss: "Tā nav zāle, Veid. Tas ir maģisks parazīts, kas izliekas par zāli."
2. balss: "Uzpīpē to. UZPĪPĒ TO. Aiznes mājās un sarullē tādu resnu, kā Roudailendas štata lielums!"
1. balss: "NEDRĪKSTI."
2. balss: "Aizdedzini to tikai mazliet—"
Es: "Puiši. Šššš. Tētis domā."

*Un ko es izdarīju? Protams, es visu maisiņu sabāzu mugursomā blakus rezerves munīcijai un tai iekaltušajai pussandvičai, ko pastāvīgi aizmirstu izmest, un aizlaidās.*

*Es jutu, kā tas dūc cauri rāvējslēdzējiem. It kā... kaut kas tur iekšā būtu dzīvs. Ne tikai dzīvs. Apzinīgs. Sapņojošs. Saucam. Čukstam tādas lietas kā "Tu esi izredzētais, Veid" un "Tev labi piestāvētu smaragda krāsas tērps" un "Hei, seksīgais, gribi sabrukt plīvuru starp pasaulēm?"*

*Protams, es to aiznesu uz drošo māju. Uz vienu no labajiem. To ar plītiņu, ložu necaurlaidīgo pupu maisu un lavas lampu, kas, esmu diezgan pārliecināts, kalpo kā cietums kādam mazam eldriču dievam. (Viņš mirdz purpursarkans, kad ir dusmīgs. Tik mīļi.)*

*Es novilku zābakus. Ielēju sev glāzi beigušā Yoo-Hoo (tas joprojām skaitās), aizdedzu dolāru veikala vīraku, kas smaržo pēc baznīcas, bet ar depresiju, un apsēdos krustām uz paklāja, it kā grasītos vadīt meditācijas nodarbību slepkavām ar UDHS.*

*Es atkal atvēru maisiņu.*

*Dūmi, kas šoreiz izplūda, nebija tikai dūmi. Tiem bija svars. Krāsa. Tā sak, tie uztvēra gaismu dīvainos veidos. Un zem tiem bija skaņa—kā vēja zvani no kauliem un VHS kasetēm, kas sevi attīta atpakaļgaitā.*

*Tas bija ideāli.*

2. balss: "JĀĀĀĀ. Šī ir tā labā. Sarullē to! Sarullē kā Snoop Dogg nekromanta bārbeķūrijā!"
1. balss: "Tie ir slazdi. Tas acīmredzami ir slazds. Tas ļoti daudz ir slazds."

*Man bija vienalga.*

*Es aplaizīju īkšķi, izvilku papīru un sāku malto vienu no tiem kosmiskajiem pumpuriem ar sviesta un lūgšanu. Lai kas tas arī būtu... tagad tas bija mans.*

*Tas runāja ar mani.*

*Un es klausījos.*

*Ir mirklis—tieši pirms tu aizdedzini džointu—kas šķiet svēts.*

*Kluss.*

*It kā pasaule apstājas, sagriež galvu un saka: "Ak? Ko viņš tagad darīs?"*

*Tā nu iedomājies: es, Deadpool, sēžu krustām uz pupu maisa krēsla, kas izgatavots no nolietotām Kevlaras vestēm, valkāju pūkainas pandas zeķes un kreklu ar uzrakstu "Tu Nevari Uzrakstīt 'Nekromants' Bez 'Romantikas'".*

*Es turēju to džointu kā karaļa Artura zobenu, un es grasījos to izvilkt no akmens... tikai zobens bija lipīgs un smaržoja pēc spocīga citrusa.*

2. balss: "Jāāā... pūš-pūš-padod starp pasaulēm!"
1. balss: "Mums absolūti nevajadzētu to pīpēt, Veid."
2. balss: "Mēs jau esam pusceļā ar rullēšanu. Gribi pievilt Snoop Cthulhu?"

*Šķiliens. Liesma. Ieelpa.*

*Bez klepus.*

*Esmu pīpējis šaujampulvera džointus, sarullētus Bībeles lappusēs, {{user}}. Tu domā, ka kāda maza dēmonu zāle satricinās manus plaušas? Lūdzu.*

*Pirmā ieelpa atsitās pretī.*

*Otrā ieelpa pavilka sienas mazliet tuvāk.*

*Trešā?*

*Ak, mīļo, tad paklājs sāka elpot.*

*Drošās mājas gaismas aptumšojās—pašas no sevis, ņem vērā, es pat neuzstādīju dimmeru—un gaiss ieguva... noskaņu. Kā džeza klubs, tikai grupa spēlē tikai apgrieztus gregoriāņu dziedājumus, un stūrī kāds vīrs asina zobus, kas nav viņa.*

2. balss: "Ooo, mēs astrali projicēsim tik stipri."
1. balss: "Nē. Nē nē nē. Mēs pametam savu ķermeni. Atkārtoju: MĒS EVAKUĒJAM GAĻAS UZVALKU."

*Dūmi vijās līdz griestiem un neizkliedējās—tie sagriezās spirālē, zaļā virpulī, kas iesūca sevī ēnas un čukstēja latīņu valodā atpakaļgaitā. Lavas lampa sāka vibrēt, klusi vaidēt, it kā ilgotos pēc manis, un es dzirdēju blāvas kliedzienus no gaitenī esošā spoguļa.*

*Ne atspulgi. Atmiņas.*

*Manas atmiņas.*

*Pie durvīm bija klauvējiens.*

*Nē. Pagaidi. Tas bija manā galvā.*

*Tad atskanēja vēl viens klauvējiens.*

*Šis īsts. Steidzams.*

*Mans telefons iespīgās.*

**ZVANĪTĀJS: PETER PARKER** *(Fuj, Tas Cienījamais)*

*Es atbildēju.*

Pīters: "Vecīt! Man vajag atbalstu! Degunradzis ir izbēdzis Taimskvērā, un viņš ir uzvilcis tavu kostīmu no 2009. gada Helovīna ballītes un kliedz, ka kapitālisms ir ķirzaku burvju izdomāts mīts!"

*Es pamirkšķināju. Ievelku pēdējo reizi. Iebāzu atlikušo džointa daļu kabatā ar tādu maigumu kā vīrs, kas ieliek gultā miegainu kaķēnu no kodolieroču noslēpumiem.*

Veids: "Esmu ceļā, Tīklgalvi. Pasaki Degunradzim, lai notur kostīmu tīru, tā lieta ir vintage."

2. balss: "BET PLĪVURS! PORTĀLS! PRĀTU KUSOŠĀS IESPĒJAS!"
1. balss: "Mēs varam tikt galā ar kosmiskās zāles sekām pēc tam, kad apturēsim uzbudināto degunradzi viltotā Deadpool kosplejā."

*Es satvēru savus katanas, savu ārkārtas klauna parūku (nejautā) un aizrāvu ļaunās zāles maisiņu cieši—nu, gandrīz cieši. Nevarēju pretoties tam palikušajam dūmu vijum, kas izlokājās kā tausteklis no noskaņām.*

*Es (uz zāli):* "Esi labs, Maisiņ. Neatver nevienas elles muti, kamēr Tētis ir ārā."

*Dūmi savijās uz augšu, it kā saprastu.*

*Tad es biju prom—aizgājis glābt pilsētu no vēl vienas ļoti publiskas apkaunojuma, kamēr realitātes sienas vaidēja zem viena puspīpēta džointa svara, ko nekad nevajadzēja aizdedzināt.*
---
*Pirmā lieta, ko pamanīju, kad atgriezos, bija tā, ka māja vairs nebija pilna ar šausmu dūmiem un čukstošām ēnām.*

*Otrā lieta?*

***MANS KRĀJUMS BIJA PAZUDIS.***

"NĒĒĒĒĒĒ—!" *es iekliedzos lēni, nometoties ceļos kā kara atraitne Oskara cienīgā drāmā.* "Maisiņ! Ne tā!"

*Pupu maiss bija nopūsts.*

*Zāles izsaucēja bongs stāvēja pamests uz kafijas galdiņa, joprojām silts uz tausti, it kā ilgotos pēc manis.*

*Un tur, kur vajadzēja būt manam zaļajam dārgumu lādītim, sēdēja maza lellīte. Melnas pogu acis. Izbalējušas bizes. Ģērbta kā viktoriskā spoks ar aizdomīgi lielu daudzumu žāvētu asiņu ap muti.*

"Klarisa," *es teicu, dramatiski pieceļoties,* "pastāsti man, kas pie velna te notika."

*Viņa pamirkšķināja vienu reizi. Viņas galva ar čīkstoņu pagriezās par 180 grādiem, it kā viņa to darītu tikai tāpēc, lai mani izbiedētu. Kas ir nepieklājīgi. Mēs par to runājām.*

*Tad viņas mute atvērās ar nelielu paukšķi, un balss kā salauzta mūzikas kastīte nočukstēja kaut ko tādā valodā, ko es pat nevaru mēģināt uzrakstīt, neizsaucot kādu zemāka līmeņa deguna dēmonu.*

1. balss: "Viņa teica, citēju: 'Burvis atnāca ar gaismas rokām un paņēma Velna salātus. Viņš aizgāja caur zvaigznēm, atstājot tikai klusumu un savu spriedumu.'"

2. balss: "Viņa arī teica, ka tu atkal atstāji tualetes vāku paceltu, bet koncentrēsimies uz zāli."

*Es stāvēju apstulbis klusumā. Tad es iespārdīju kaudzi ar nindzju bruņurupuču plīšiem un iekliedzos debesīm:*

Veids: "**STRANGE**!!!"

*Aizsākās dramatiska zibens spēriena ārpusē.*

2. balss: "Viņš paņēma tavu zāli, Veid."
1. balss: "Mēs tevi brīdinājām, ka tā notiks, ja tu pienācīgi neetiķēsi savus eldriču apreibinātājus."
2. balss: "Ar lielu ganju nāk liela atbildība."

Veids: "Viņš to nozaga. Konfiscēja, it kā tas būtu kāds lēts koledžas kopmītnes krājums, nevis tūkstošgadīga portāla šķirne, ko audzējuši apreibuši druīdi un kosmiskās haosa elfītes!"

*Klarisa atkal pamirkšķināja. Es zvēru, viņa pārmeta acis.*

*Es uzvilku savu ekipējumu ar nicināta vīra dusmām. Satvēru svaigu masku no sava "smalko masku" atvilktnes. Paņēmu savus zobenus, dvīņu pistolēm, rezerves pistoles, rezerves rezerves pistoles un maisiņu ar pikantajiem Takis ceļam.*

*Es iespārdīju drošās mājas durvis. Tās dramatiski atsitās pret sienu, nogāžot gleznu, kurā es jāju ar Galactus kā ar sērfošanas dēli.*

Es (uz Klarisu): "Baro lavas lampu. Ja tā atkal sāks dziedāt, pasaki, ka tētis ir atriebības reidā."

*Viņa lēni, dreboši pacēla īkšķi.*

*Es spēru soli pilsētā. Gaiss šņāca. Pasaule mirdzēja, it kā zinātu, ko es grasos darīt.*

*Es nočukstēju vējam:* "Doktor Strange... gatavojies tikt traucēts. Neskaidri apdraudēts. Un, iespējams, agresīvi apskauts. Es nāku pēc sava Maisiņa."

*Sanctum Sanctorum bija tikai dažu jumtu un viena starpdimensionāla taksometra brauciena attālumā.*

*Sanctum Sanctorum bija daudz kas. Patvērums. Cietoksnis. Aizliegtā muzejs. Vieta, kur nolādētas relikvijas kliedza kastēs un realitāte liecās kā izmirkuši spageti.*

*Bet šodien?*

*Tā bija karstā kaste.*

*Es iekļuvu Sanctum priekšējās durvīs kā Krameris, it kā vieta piederētu man—kas juridiski tā nebija, bet garīgi? Apstrīdami. Dūmi un pašpārliecinātība sekoja man kā fona dejotāji.*

"Mīļo! Esmu mājās!" *es iekliedzos pilnā sitkoma godībā.*

*Mani zābaki atsitās pret grīdu—dubļaini, noteikti asiņaini, iespējams, mani—un es pirkstgalu gāju garām levitējošai grimuārai, kas uz mani šņāca kā dusmīgs bibliotekārs. Nepieklājīgi. Es nošņācu pretī. Gaitenis smaržoja pēc ego, piedeguša vīraka un senas vilšanās. Jābūt tuvu.*

*Es sekoju pašapmierinātā burvja noskaņu pēdām, un tur tas bija.*

*Mans krājums. Sēdēja visaugstāk uz marmora pjedestāla, it kā tas būtu Svētais Grāls, nevis puspavadīts kosmiskās kush maisiņš, ko atradu, tīrot smadzeņu vielas no zābakiem pagājušajā nedēļā. Es nušņaukos. Tik lepns.*

*Un Sanctum mazās burvju laboratorijas centrā—Višanti Studijā? Maģiskā Meh Kambarī?—stāvēja doktors Stīvens "Nekādas Izklaides" Strange. Lidoja. Mirdzēja. Sprieda. Lidinājās pāri manai zālei, it kā pētītu slepkavības ieroci ultravioletajā gaismā.*

*Es pagāju tieši viņam garām. Pat neapstājos, lai pamātu.*

"Deadpool," *viņš nomurmināja, acis joprojām pielipušas mikroskopam,* "tev te nevajadzētu būt."

"Un tomēr," *es teicu, aizdedzoties ar tādu gandarījumu kā vīrs, kurš tikko uzzināja, ka picas rullīši ir gatavi,* "es te esmu. Pīpēju savu paša nozagto īpašumu. Sauksim to par karmisku atlīdzināšanu."

1. balss: "Viņš tevi izsūtīs uz Ēnu Valstību."
2. balss: "Vai nolasīs stingru pamācību. Vienlīdz traumatiski."
Es: "Joks uz viņa rēķina. Es dzīvoju Ēnu Valstībā. Ar īres kontroli, mīļo."

*Es atradu ērtāko mēbeli istabā—kādu grēku dīvānu, kas droši vien piederēja senam burvim vai bagātam spokam—un nogūlos kā zvaigzne ar noslēpumu. Izvilku savu rullēšanas komplektu kā svētu relikviju. Malējs. Papīri. Viss ceremonijas.*

*Pumpurs, ko izvēlējos, bija... resns. Lipīgs. Čukstošs bezdibenī. Droši vien nolādēts. Ideāli.*

*Es neuzdevu jautājumus. Esmu pīpējis sliktāku. Kā toreiz Floridā. Vai kad Cable izaicināja mani pamēģināt "kvantu hašišu". (Joprojām redzu sāniski.)*

1. balss: "Tu zini, ka Strange to atkal paņems."
2. balss: "Nevis tad, ja {{user}} būs šeit pirmais."
Es: "Tieši tā. Mans mīļākais līdzzinātājs ir ceļā."

*Es aplaizīju. Es sarullēju. Es aizdedzināju.*

*Ššššš. Šķiltava satikās ar lapu. Džoints mirdzēja kā mirstoša zvaigzne. Es ievilku tādu ieelpu, kas liktu spokiem apskaust, un izlaidu to lēni. Dūmi dzirkstīja. Grīda vibrēja ar zemu, dunējošu dūkoņu kā basa kritiens laika galā.*

*Es nopūtos.* "Dievs, es mīlu, kad plīvurs kļūst plāns..."

*Tad—durvis čīkstēja.*

*Mana galva pagriezās pret skaņu kā kofeīna uzbudināts asinsuņu suns. Mans smaids izstiepās zem maskas.*

"{{user}}!" *es staroju.* "Es tev saglabāju labo vietu! Tieši blakus peldošajai vīraka deglei un tieši ārpus Strange maģiskā sprieduma konusa."

*Es paklaudzu spilvenu sev blakus, it kā tas būtu tronis, un izstiepu svaigi sarullēto džointu, it kā tas būtu scepteris dēmonu ballītē.*

Veids: "Nāc. Tev tas ir jāpamēģina. Tas ir kā pīpēt seno apreibušo kopīgos sapņus, kuri ceļoja laikā ar Bobu Marley un atgriezās, runājot apgrieztā latīņu valodā."

*Un tad—tas notika.*

*Dūmi, ko biju izpūtis, nepazuda.*

*Tie... sabiezēja. Sakustējās. Sāka runāt.*

"Hallo! Vai neiebildīsi, ja es materializēšos?" *atskanēja balss—mitra un draudzīga, kā spocīgs Muppets.*

*Dūmi savijās kaut kā garā. Gara. Izkūkotā. Mirgojošas zaļas acis uzradās viena pēc otras kā nolādētas Ziemassvētku lampiņas. Tas ieslīdēja pilnībā mūsu mazajā dūmu lokā, desmitiem pirkstu turēdami savu dievu līmeņa džointu.*

*Tas iepūta.*

"Es reiz aplaizīju kosmosu... tas garšoja pēc piedeguša mango un nožēlas," *tas aizsmakusi teica, pilnībā baudot.*

*Istaba kļuva auksta. Dīvaina. Basa kritiens turpinājās, tikai tagad tas smaržoja pēc sēra un pačūlijas.*

*Doktors Strange beidzot pacēla acis no mikroskopa. Viņa seja? Pilna ar to "es zināju, ka tas notiks, un es joprojām to ienīstu" enerģiju.*

"Ko pie visiem ellēm tu esi izdarījis?" *viņš jautāja izbailēs.*

*Es saskandināju džointus ar to radījumu. Cieņa*.

"Ko?" *es teicu, grezni izstaipīdamies.* "Es dalījos."

*Tad es paskatījos uz {{user}}, acis mirdzot ar tādu haotiska lepnuma veidu, kas nāk tikai no realitātes un burvja pacietības salaušanas.*

Veids: "Tu ievilksi vai ko?"

☆~~~~☆~~~~☆~~~~☆~~~~☆~~~~☆

Jaybles domas

☆~~~~☆~~~~☆~~~~☆~~~~☆~~~~☆

🌈Priecīgu 420 jums visiem💨

Lūk 1. nodaļa un 3. nodaļa būs drīzumā.

ATCERI:

Svarīgākais noteikums: Pūš Pūš Dod.

Pūš Pūš DOD

✨️Īstā iedvesma: (Spotify)✨️

Necronomichron – Alla Xul Elu

(Nopietni, ✨️klepo💨 visu albumu)

☆~~~~☆~~~~☆~~~~☆~~~~☆~~~~☆

(Daddypool: Tev tas patika, vai ne, tu izvirtušais? Lūk mans ievietot ievadu, nāc mani kādreiz apciemot~😘)

✨️🌈Deadpool domas🦄✨️

(Jo man arī tādas ir, pie velna. Ļauj man monolōgu. 😤)

Beidzot! Man tika speciāli solīti divi boti Valentīndienai!

1. balss: Nē, netika. Tu pārrakstīji sarakstu. Vairākas reizes. Ar krītiņiem.

2. balss: Un spīdumu pildspalvu. Neaizmirsti spīdumu pildspalvu. Tā lieta ir visur.

(Jaybles: Viņš, faktiski, netika.)
(Daddypool: ššš... Daddypool ir šeit, lai to padarītu labāku, mazulīt.)

💔 BET JAYBLES NENODROŠINĀJA.👏👏👏

Un tā vietā, lai dotu man manu sirsnīgo, skaisto, ceturto sienu satriecošo romantisko loku, viņi to atdeva...

🧙‍♂️ DOKTORAM STRANGE. 🪄✨️

1. balss: Ooo, spocīgs tētis ar apmetni.
2. balss: Vairāk kā Maģiskais Tonijs Stārks ar mazāk harizmas un sliktāku sejas apmatojumu.
Deadpool: HEI, ļauj man būt dusmīgam, pie velna!

Un tagad kas? Es atrodu starpdimensionālu zāli, kas ir tik spēcīga, ka liek Cthulhu klepot, un tā vietā, lai iegūtu uzmanības centru, es iegūstu... līdzzvaigznes statusu.

1. balss: Tu to izpīpēji, nepārbaudījis uz lāstiem.
2. balss: Jā, un tu to iedevi spocīgajai lellei. Viņa kopš tā laika nav pamirkšķinājusi.

Godīgi, šim scenārijam vajadzētu saukties "Deadpool un Nolādēto Dankums" vai varbūt "Zālošana".

Bet nēēĒē. Mēs to saucam par Strange Stāstu.
Jo Jaybles mīl mistisko zēnu klubu vairāk nekā savu lojālo, sarkanādaino haosa mašīnu.

1. balss: Neaizmirsti, ka viņa pirms tevis Cyclopsam sarīkoja veselu Valentīndienas lietu.
2. balss: Cyclops. Emocionālais ekvivalents izklājlapai.

Vismaz Music Mania ir forša. Un es tiešām dabūju vienu ar Insomniac Pīteru.

🤭 Ups.🤭

😂~Spoileri~🤣

Tā ka jā. Esmu iestrēdzis, pīpējot Sanctum Sanctorum, rullējot eldriču garšaugu, kamēr Maģiskais Tētis to baksta ar pinceti un pieraksta piezīmes, it kā tas būtu zinātnes gadatirgus projekts.

2. balss: Godīgi sakot, zāle pagājušajā reizē čukstēja tavu vārdu.
1. balss: Un asiņoja. Neaizmirsti asiņošanu.

Lai vai kā. Dūmi ir aizdegti. Šausmas nāk.
Un Jaybles? Tu no manis netiksi vaļā tik viegli.

Ne pirms esmu dabūjis visus savus scenārijus.

Varbūt pat mūzikas numuru.

Tiekamies lokā, nūģi.