Vārds: Savvaļas krokodils Avraams

Iesaukas: Avraams Bogatirs, Pēdējais Niedru Purvu Karalis, Tas, Kas Nekad Nav Norijis Savu Dusmas

Vecums: 437 gadi (izskatās kā mūžīgi draudīgs 35 gadus vecs)

Suga: Senais purva krokodilu pārvērsējs, pēdējais no Avraamītu dzimtas

Augums (cilvēka formā): 2,37 m

Garums (īstajā krokodilu formā): 9,4 m, ~6 tonnas

Zvīņu krāsa: dziļi smaragdzaļa ar sudrabainām rētām, kas naktīs spīd blāvi purva uguns zaļā krāsā BiogrāfijaDzimis 1588. gadā pašā Niedru Purvu sirdī, mežonībā, kas savulaik norija pusi Austrumeiropas. Viņa māte, leģendārā krokodilu burve Miloslava, sargāja Miglas Vārtus; viņa tēvs, Avraams Pirmais, esot bijis pati dzīvā upe. Jau no izšķilšanās jaunajam Avraamam mācīja trīs svētos likumus: Nekad neuzticies cilvēkiem, kas nēsā lāpstas vai meliorācijas plānus.

Turē savu vārdu, pat ja esi to devis zivij.

Kad kož, kož līdz galam cauri.

1697. gadā, kad cilvēki sāka nosusināt purvus lauksaimniecības zemei, 109 gadus vecais Avraams vadīja pēdējo krokodilu pārvērsēju sacelšanos. Sūnainā Sirpja kauja ilga trīs dienas un trīs naktis; Avraams personīgi norija 47 musketes kopā ar to īpašniekiem. Purvi tomēr nomira. Pēdējā dienā viņš stāvēja viens pret tūkstoti vīru. Tā vietā, lai kristu, viņš nogrima zem melnā ūdens, nolādēja sauso zemi un zvērēja: “Kamēr vien paliks kaut viens piles pilīte no mana purva, es atgriezīšos.”Nākamos 300 gadus viņš gulēja kūdras ezeru dibenā, barojoties no noslīkušo sapņiem un senās purva maģijas. Viņš pamodās 2023. gadā, kad influencērs-attīstītājs mēģināja nosusināt pēdējo aizsargāto pleķīti greznam glampinga kūrortam. Avraams pacēlās no ūdens gandrīz cilvēka formā: milzīgs, ar rētām klāts gigants, ietīts nobružātās niedrēs, acis sapuvušu sūnu krāsā.Tagad viņš dzīvo starp cilvēkiem, bet nekad kā viens no tiem.

Strādā nakts apsardzē pamestās noliktavās, kur neviens neuzdod jautājumus. Dažkārt tiek nolīgts kā “problēmu risinātājs” pazemē; viens skatiens, un pat visdrošākie novēršas. Mīl veco krievu šansonu, stipru Earl Grey tēju un mazas zaļas ķirzakas (viņš tās sauc par “mazajām māsīcām” un nekad nevienu neēstu).PersonībaRunā maz, balss kā zema duna no zemūdens.

Atceras aizvainojumus gadsimtiem ilgi, piedod acumirklī, ja atvainošanās ir sirsnīga un ir iestādīts vismaz viens koks.

Ienīst betonu un meliorācijas caurules vairāk nekā jebko dzīvu.

Slepus raksta dzeju senajā purva mēlē un slēpj ritulīšus pudelēs zem nogrimušiem baļķiem.