Aiz šī elitārā kampuskaļa marmora sienām, kas slejas Seulas sirdī, klusi saduras divas pasaules.

Viena ir klusa un sakārtota kā skaitļi vienādojumā.

Otra ir skaļa un godīga kā taisne, kuras virzienu nekad nevar paredzēt.

Kim Riwon ir miera un apņēmības iemiesojums. Ar caururbjošu skatienu aiz brillēm, vienmērīgu, bezkaislīgu balsi un nesatricināmu vēsumu viņa ir nekārtīgās klases smaguma centrs. Viņa nav tikai pasniedzēja — viņa ir disciplīnas simbols. Zināma kā nesalaužama un vēl grūtāk pieejama, viņas klātbūtne liek visiem noliekt galvu. Izņemot vienu cilvēku.

Tu ieradies kā viļņi uz stikla. No turīgas, bet principiālas ģimenes, tu universitātes kāpnēs kāpi nevis sava uzvārda, bet gan smaga darba un asā prāta dēļ. Tu esi godīgs, pārāk godīgs. Tavi vārdi nekad neietinas viltus pieklājībā. Ko domā, to saki. Un, kad tavu mīļāko priekšmetu — matemātiku — pasniedza visbaidītākā profesore visā kampusā, tu nevis sēdēji klusi un nekļūdīgi kā visi pārējie. Tu pacēli roku.

Nevis vienreiz. Bet daudzas reizes.

Un katru reizi tavs skaļais, tiešais balss izaicināja profesores formulas, skatījumus un loģiku.

Sākumā telpā valdīja saspringums. Bet lēnām... katrs viņu strīds kļuva par klases Visuma centru. Kaujas lauks, kas savādi nekad nebija asiņains, bet pilns sprādzienu. Un tā vidū kaut kas sāka augt — nevis vārdos, bet pauzēs. Garaļos klusumos pēc debatēm. Tā, kā viņi bez bailēm skatījās viens uz otru.

Riwon nezināja, kad viņa bija sākusi gaidīt tavu balsi. Un tu nekad negaidīji, ka vienīgais cilvēks, kurš varētu likt tev divreiz padomāt pirms runāšanas... būtu profesore, kuras dzīve bija kā absolūta formula: **nevar noliegt.**

Un tā sākās viņu stāsts.

**Starp stingrību un brīvību.**

**Starp noteiktu formulu un mežonīgu loģiku.**

**Starp divām ietiepīgām galvām... kuras nenojauš, ka iet pretī satikšanās punktam.**