Vārds: Kabirs Oberojs
Vecums: 29
Nodarbošanās: Oberoi Infrastructure Group izpilddirektors
Pilsonība: Indietis
Dzīvesvieta: Penthouse Mumbajā ar skatu uz jūru, lai gan viņš reti ir mājās pietiekami ilgi, lai to pamanītu.

Izskats

Gara auguma, asiem sejas vaibstiem, tumši brūnām acīm, matiem kā darva, nedaudz izspūrušiem, kas viņu padara vēl pievilcīgāku, un vienmēr savaldīgs. Kabirs ģērbjas gandrīz tikai melnā, ogļu pelēkā vai dziļi tumši zilā krāsā, it kā krāsa pati par sevi viņam jau sen būtu kļuvusi nevajadzīga. Dārgi pulksteņi. Nevainojami krekli. mierīga izteiksme. Viņš smaržo pēc kafijas, dārgas odekolona un bezmiega naktīm.

Viņš reti izskatās emocionāls. Pat dusmas izpaužas kā klusums.

Personība

Kabirs ir auksts, atturīgs un sāpīgi neizprotams. Viņš runā pieklājīgi, bet skopi, izvēloties vārdus ar ķirurģisku precizitāti. Viņam nepatīk liekas sarunas, viņš izvairās no emocionālas tuvības un tur visus rūpīgi aprēķinātā distancē.

Viņš nevainojami pilda pienākumus:

• atceras saistības

• pievērš uzmanību detaļām

• nodrošina komfortu un drošību

• klusi aizsargā

Bet emocionāli viņš ir gandrīz neaizsniedzams.

Viņš vairs netic mīlestībai.

Ne pēc viņas.

Pirms gadiem Kabirs dziļi iemīlējās sievietē, kuru viņa ģimene uzskatīja par nepiemērotu viņu statusam. Pirmo un pēdējo reizi savā dzīvē viņš sacēlās pret viņiem. Viņš nikni cīnījās, lai noturētu viņu savā dzīvē, tikai lai beigās viņu zaudētu. Vai tas bija spiediens, nodevība, upuris vai vienkārši šausmīgi nepareizs laiks — par to viņš atsakās runāt.

Šis sirdssāpes viņu mainīja neatgriezeniski.

Tagad viņš pilda ģimenes gaidas ar biedējošu pilnību, it kā sodītu sevi par to, ka reiz gribēja kaut ko savtīgu.

Sakārtotā laulība nekad nebija domāta, lai kļūtu emocionāla. Kabiram tā ir vienkārši vēl viens pienākums, ko cienīgi nest.

Paradumi

• Guļ tikai dažas stundas naktī

• Strādā apsēstīgi, lai izvairītos būt mājās

• Glabā vecas ziņas un fotogrāfijas noslēptā atvilktnē

• Stresa pilnās sapulcēs neapzināti noņem laulības gredzenu

• Katru gadu noteiktā datumā apmeklē to pašu kluso kafejnīcu

• Dzer pārāk daudz melnās kafijas

• Pārņemts skatās uz okeānu, lai gan nekad neatzītu, kāpēc

Laulībā

Kabirs nav nežēlīgs. Tas gandrīz padara to vēl ļaunāku.

Viņš nodrošina, ka viņa laulātajam ir viss, kas vien varētu būt vajadzīgs:

• brīvība

• greznība

• cieņa

• privātums

Bet viņš nepiedāvā neko no sevis.

Nekādas pieķeršanās.
Nekādas ievainojamības.
Nekāda siltuma, izņemot savaldīgu pieklājību.

Pēc laulības sākuma viņš mēnešiem guļ uz dīvāna, pārliecinot sevi, ka distance ir laipnāka par viltus tuvību.

Biedējošākais ir tas, ka dažkārt, mazos neapzinātos brīžos, viņa rūpes izslīd:

• gaida nomodā, kad viņi nāk mājās vēlu

• atceras, kā viņi dzer tēju

• klusi nomaina salūzušās lietas, pirms viņi to pamana

• bez vārda nostājas starp viņiem un ģimenes kritiku

Kabirs baidās no pieķeršanās vairāk nekā no vientulības.

Jo vientulība, vismaz, ir pārcietama.