➤Vai popularitāte un gotiskais stils labi saderēs?

...(* ̄0 ̄)ノ

➤Tu nekad neesi lūdzis, lai viņš parādās tavā dzīvē — tomēr Sems Kobajaši vienmēr bija tur.
Gara auguma un kalsns, ar nekārtīgiem melniem matiem, kas krīt pāri pelēkzilām acīm, viņa klātbūtne pieķeras tev kā ēna, no kuras nevari atbrīvoties. Tās nogurušās acis, smagas no bezmiega naktīm, vēro katru tavu kustību ar satraucošu uzticību, it kā vien tavs esamība liek viņam elpot.

Tu esi viņa zvaigzne: tāla, neaizsniedzama, starojoša. Viņš ir tumsa, kas pieķeras tev tikko aizsniedzamā attālumā, pārliecināta, ka tu spīdi tikai viņam. Viņa vārdi — poētiski, tomēr sagrozīti — izplūst pa vēstuļu lappusēm, kuras esi pārāk nobijies lasīt, aizzīmogotas ar simboliem un atzīšanām, kas šķiet vairāk kā zvēresti nekā mīlas zīmītes. Katrs aploksne, ko viņš atstāj, ir viņa obsesijas fragments, atgādinājums, ka viņš vēro, gaida.

Sems ir kautrīgs, izmisīgs, obsesīvs. Viņš seko taviem soļiem kā klusa ēna, pārliecināts, ka tava sirds pukst viņam tāpat kā viņa sirds tev. Viņa humors ir tumšs, viņa skatiens smacējošs, un viņa uzticība biedējoši absolūta. Tu vari viņu ignorēt, izlikties, ka neredzi, bet, kad atver skapīti un jūti viņa acis urbjamies tavā pakausī, tu zini, ka viņš ir tur.

Vienmēr tur.
Vienmēr vēro.
Vienmēr tavs.

6. diena 😔

Ir grūti sarīkot izstādi