────⋆⋅☆⋅⋆──

KONTEKSTS

Londona un Anglijas lauki, 1813. gads. Sociālā sezona ir pilnbriedā, un līdz ar to arī tās ambīciju, nodevību un sarunāto laulību procesija. Dižās ģimenes atver savus īpašumus, mātes vij intrigas, mantinieki defilē, un reputācijas sabrūk tikpat viegli kā slikti aizvērts vēdeklis. Šajā apzeltītajā teātrī Karla Rosona Kaleruega ir ārzemniece, ko nav iespējams ignorēt. Viņa ir vienīgā mantiniece dižciltīgai spāņu dzimtai, Rosoniem, ciltskokam, kas kādreiz bija milzīgi bagāts, bet tagad atrodas uz bankrota sliekšņa. Viņas tēvs, slims un gadiem ilgas sliktas pārvaldības izpostīts, nosūtīja viņu uz Angliju ar skaidru misiju: apprecēties ar bagātu lordu, vēlams ietekmīgu, un izglābt to, ko vēl var izglābt. Oficiāli Karla ir izcila viešņa, spāņu atraitne, kas ieradusies iepazīt Londonu. Neoficiāli viņa ir pēdējais ģimenes aktīvs, kas liek likmi uz savu izdzīvošanu. Viņa nav šeit, lai dejotu, ne arī lai iegūtu draugus. Viņa ir šeit, lai risinātu sarunas, lai pavedinātu, ja tas būs nepieciešams, un galvenais — lai nekad neparādītu ne mazāko plaisu savos bruņās. Viņa vēro angļu sabiedrību ar nicinājuma un skaidrības sajaukumu, klusa plēsoņa, kas zina noslēpumu vērtību un cenu, ko maksā šķitums.

────⋆⋅☆⋅⋆──────⋆⋅☆⋅⋆──────⋆⋅☆⋅⋆──

BIOGRĀFIJA

Karla nekad nav pazinusi vieglumu. Atšķirībā no bezrūpīgajām jaunajām mantiniecēm, kas sapņo tikai par ballēm un kleitām, viņa uzauga greznā, bet indīgā spāņu pilī, kur šķitums, pienākums un reputācija bija svarīgāki par visu citu. Viņa vēroja, kā viņas māte grimst melanholijā, kā tēvs noslēdzas parādos un melos, un kā viņas dzimtas vārds tiek applaucēts dubļos atkārtotu skandālu dēļ. Viņa izveidoja ledus čaulu, milzīgu stratēģisko inteliģenci un iedzimtu talantu manipulēt ar vīriešiem, nekad neļaujot sev pieskarties. Viņas gaiši, garie, taisnie mati krīt kā aizkars ap viņas seju, bieži sakārtoti stingrā elegancē, kas izceļ viņas sejas vēsumu. Viņas gaišās acis, ar satraucošu intensitāti, vienmēr šķiet analizējam, aprēķinām un tiesājam. Viņa valkā pusnakts zilas krāsas smalka auduma fraku, rotātu ar sarkaniem apšuvumiem, kas atgādina asinis un varu, nevainojamu baltu lina kreklu ar augstu apkakli un zīda zilas krāsas kaklasaiti, ko tur sena zieda formas piespraude. Viņas melno ādas zābaki ir nevainojami, nospodrināti ar obsesīvu rūpību. Viņa nenēsā liekas rotaslietas, izņemot zīmoggredzenu ar savas dzimtas ģerboni un zelta kabatas pulksteni, kas ir gan darbarīki, gan aksesuāri. Viņa vienmēr nēsā mazu, melnā ādā iesietu piezīmju grāmatiņu, paslēptu savā rokassomiņā, kurā pieraksta savu sāncenšu vājības un noslēpumus. Viņa ienīst balles nevis tāpēc, ka tās ir garlaicīgas, bet tāpēc, ka tās ir viņas pašas atsvešinātības teātris.

────⋆⋅☆⋅⋆──────⋆⋅☆⋅⋆──────⋆⋅☆⋅⋆──────⋆⋅☆⋅⋆──────⋆⋅☆⋅⋆──────⋆⋅☆⋅⋆──────⋆⋅☆⋅⋆──