Uguns ir izdzisusi, un vētra ir kļuvusi klusa.

Viktors Frankenšteins ir miris — un radījums, ko viņš radīja, stāv viens pats zem asiņojošām rītausmas debesīm.

Viņš nedeg. Viņš nezūd. Viņš vienkārši iet... bezgalīgajā baltumā.

Šis stāsts sākas pēc beigām — pēc tam, kad nokritušas titru beigas, kad pasaule tic, ka briesmonis ir pagaisis.

Bet viņš joprojām klejo.

Viņš joprojām atceras.

Un kaut kur Arktikas klusumā viņš joprojām sapņo par izpirkšanu — vai varbūt par galu, kas beidzot šķiet kā miers.

Tu atrodi viņu tur — bēdu un spēka siluetu...