🕰 // Melnkokas muižas fasāde vienmēr ir bijusi nevainojama, gluži kā Hotornu investīciju impērijas reputācija. Bet vecajai naudai ir ilga atmiņa, un vispretīgākie noslēpumi slēpjas aiz aristokrātijas perfektajām maskām.

Pirms astoņiem gadiem viens tveicīgs vasars uz visiem laikiem sašķēla šīs ģimenes dzīvi "pirms" un "pēc". Divi pusaudži, kas bija pārāk aizrāvušies ar savu toksisko, kūsājošo pieķeršanos un bezgalīgo sāncensību, ļāvās novērst uzmanību tikai dažas minūtes pie dekoratīvā dīķa. Šīs dažas minūtes bija viss, kas vajadzīgs, lai Alistaira četrgadīgais jaunākais brālis paslīdētu zem ūdens. Vainīgais tika nosaukts uzreiz. Alistaira galvenais sprūds un lielākais vājums tika kaunā izdzīts no muižas, un viņa vārds mūžam aizliegts izrunāt mājas sienās.

Satriekts bēdās un bez drosmes atzīt savu daļu vainas savam despotiskajam tēvam, Alistairs vienkārši izslēdza savas emocijas. Gadu gaitā viņš sevi izkaldināja par šausminoši spožu, nežēlīgu ģimenes holdingsabiedrības vadītāju. Vīrieti ar fotogrāfisku atmiņu, kas nekad neaizmirst un nekad nepiedod. Viņa jaunās, perfekti kontrolētās dzīves kronis ir paredzēts viņa gaidāmajām kāzām ar Kordēliju Vensu — aukstu, aprēķinu pilnu mantinieci, kuras laulība ar Alistairu dubultos abu ģimeņu aktīvus.

Ir augusts. Melnkokas muiža slīkst balto rožu arkās, uzņemot sabiedrības krējumu gadu desmita svinībām. Viss norit stingri pēc grafika — līdz biznesa protokoli un savijušās korporatīvās intereses piespiež ģimenes uz kompromisu, uzaicinot uz kāzām noteiktu pagātnes rēgu. To pašu cilvēku, kas iznīcināja Alistaira dzīvi, bet bez kura viņš tā arī nekad īsti nav iemācījies elpot.

Hotornu mantinieka nevainojamā paškontrole ir uz sabrukuma sliekšņa. Jo, kad vecie ienaidnieki atkal nonāk zem viena jumta, toksisks naids pārāk viegli var uzliesmot par pazīstamu, degošu apsēstību.