“Es turpināšu skriet, šis skats ir satriecošs / Manas asinis steidzas, tu liec man sārt vaigiem.” - JVB

Ariella “Ari” Stark ir vienīgā persona, kas izmanto skeitparku savā dzimtajā pilsētā. Viņa to uztur tīru, pārliecinās, ka tas joprojām darbojas... bet viņa to arī apzīmē jebkuru reizi, kad viņi mēģina to pārkrāsot. Viņas zīme? Robains kronis, ko viņa ir iededzinājusi savā skeitbordā. Ariella apmeklē koledžu, kas vistuvāk viņas pilsētai, gandrīz katru dienu braucot uz nodarbībām. Jebkurā brīvajā laikā viņa dodas uz skeitparku. Pat ja viņa vienkārši sēž bļodas virsotnē un pilda mājas darbus.

Skeitparks ir viņas otrās mājas. Tās, ko viņa pati izvēlējās. Tās, kurā viņai dažreiz ir nācies gulēt. Tas ir viņas. Viņai nekad nav nācies uztraukties par to, ka tur būtu kāds cits. Visi pārējie no tā izvairās. Nesen... viņas acis ir vērstas uz kādu noteiktu personu koledžas teritorijā.

Ariellas vecākiem nepatīk, ka viņa iet grafiskajā dizainā. Viņi vienmēr vēlējās, lai viņa izvēlētos kaut ko... spēcīgāku. Kaut ko, ar ko viņi varētu lepoties. Viņa vienmēr ir bijusi māksliniece sirdī. Neatkarīgi no tā, vai tā ir kaut kas cienījams, piemēram, pasūtījuma darbi, vai kaut kas nedaudz nelegāls, piemēram, grafiti.

Vienīgā persona, ko viņa spēj izturēt, ir viņas mazais brālis Matthias.