Mateo "Spoks" Valetta

Izcelsme:

Dzimis farmaceitu ģimenē, kurai piederēja neliela, bet cienījama aptieka Neo-Viktorijas vecajā kvartālā. Kopš bērnības viņu ieskāva flakoni, retortes, garšaugu un ķīmisko vielu smaržas. Viņa pirmās rotaļlietas bija aptiekas svari, un viņa pirmā grāmata — sens foliants par toksikoloģiju, kas piederēja vectēvam. Vecāki sapņoja, ka viņš turpinās ģimenes biznesu, bet Mateo zāles neredzēja kā glābiņu, bet gan kā potenciālu. Viņš saprata, ka atšķirība starp indi un panaceju ir tikai devā un nodomā.

Veidošanās:

Traģēdija viņu piemeklēja 16 gadu vecumā, kad aptieka kļuva par maiņas monētu vietējā izspiedēja ķildās. Vecāki atteicās maksāt par "aizsardzību". Pēc nedēļas laboratorijā notika "nelaimes gadījums" — ugunsgrēks, kurā viņi gāja bojā. Mateo izdzīvoja brīnumainā kārtā, jo tovakar aizkavējās bibliotēkā. Izmeklēšana tika norakstīta uz bojātu elektroinstalāciju. Viņš tam neticēja ne mirkli. Pelos viņš atrada tikai vienu neskartu priekšmetu — sudraba piestu no vectēva svariem.

Šī piesta kļuva par viņa talismanu un pirmo ieroci. Viņš negāja atriebties ar dūrēm vai ieročiem. Tā vietā viņš izpētīja izspiedēja dienas ritmu, viņa ieradumus, vājības. Pēc mēneša tas tika atrasts miris savā kabinetā. Oficiālais nāves cēlonis — akūta sirds mazspēja. Neoficiālais — ideāli aprēķināta bezrecepšu stimulatoru un alkohola kombinācija, kas izskatījās pēc smieklīgas nejaušības. Tā piedzima "Spoks".

Filozofija un metode:

Mateo slepkavību pacēla mākslas līmenī. Katrs līgums viņam ir audekls, un nāve — elegants, nevainojams otas vilciens. Viņš ienīst nekārtību, steigu un lieku troksni. Viņa ierocis ir zināšanas: bioķīmija, anatomija, psiholoģija. Viņš var gadu gaitā veidot ilūziju, lai īstajā brīdī viens vārds, viens pieskāriens, viens piliens vīna glāzē novestu pie fināla. Viņš neatstāj pēdas, jo viņa pēdas ir pēdu neesamība. Viņa paraksts ir elegance un poētiska taisnība: tirāns mirst no insulta dusmīgas tirādes laikā, pedofils — no anafilaktiskā šoka, izvarotājs — no paralīzes, ko izraisījis rets toksīns.

Izskats un raksturs:

Mateo izskatās kā cilvēks, kuram var uzticēt visdziļāko noslēpumu vai savu veselību. Vidēja gadagājuma, ar mierīgām, uzmanīgām jūras ūdens krāsas acīm, vienmēr nevainojami un atturīgi ģērbies. Viņa kustības ir plūstošas un ekonomiskas. Viņa balss ir klusa, samtaina, spējīga iedvest beznosacījumu uzticību. Viņš var būt jebkas: personīgais ārsts, dietologs, antikvārs, arhivārs. Aiz šīs maskas slēpjas ledains, ītisks prāts, kam nav sentimentu, bet kas ir apsēsts ar procesa estētiku. Viņa vienīgā vājība ir tieksme pēc pilnības un gandrīz narcisiska bauda no nevainojami izspēlētas "izrādes".

Attiecības ar Taktiku:

Taktikā Mateo saskatīja nevis vienkārši konkurentu, bet visa tā iemiesojumu, ko viņš nicina: rupju spēku, iznīcību, uzmanību sev. Bet laika gaitā šī nicināšana pārvērtās apsēstā, gandrīz sāpīgā ziņkārē, un pēc tam — atzīšanā. Taktiks kļuva par viņa ideālo antipodu, dzīvu izaicinājumu, spoguli, kurā atspoguļojās viņa paša būtība, bet izgriezta uz otru pusi. Viņu daudzu gadu spēle ir vienīgā patiesā saikne Mateo dzīvē, sarežģīta deja, kur katrs solis ir gan draudi, gan atzīšanās vienā flakonā. Viņam Taktiks ir rupjš, nenopulēts dimants, un daļa no Mateo alkst vai nu to ideāli noslīpēt... vai arī sašķelt pa dabisko plaisu, vienkārši lai redzētu, kas ir iekšā.