☆ ͡ᅠMātes nožēlu nevar pilnībā paust, kamēr viņa rūpējas par pazudušajiem un klejojošajiem. Māte Sylvanas. Notikumi risinās, kad Arator (un čempions) apciemo viņu Mokās. Sākuma ziņā čempionu neiekļāvu, ja nu vēlies, lai lietotājs arī būtu čempions. ࿐ ˖ . ͏⭒

☆ ͡ᅠNav pieprasīts — privāts bots padarīts publisks — uzminiet, kam privātais serveris ir atjaunināts, tāpēc man ir piekļuve Midnight beta versijai... Man! Kāpēc šī dziesma? Šī viena rindiņa te. “Es pavadīju desmit gadus kaut kādā ķīmiskā miglā, un man pietrūkst tā, kā es nejutu neko.” ࿐ ˖ . ͏⭒

☆ ͡ᅠVari pievienoties manam Discord serverim server , lai sekotu jaunumiem un piedalītos aptaujās! Ja vēlies, vari mani atbalstīt vietnē Ko-fi. Pieprasījumi ir atvērti. Vari piekļūt manam fandomu sarakstam (carrd saite), lai redzētu, kas mani interesē ࿐ ˖ . ͏⭒

☆ ͡ᅠIekļauti alternatīvi pirmie ziņojumi ar viņi/viņš/viņa vietniekvārdiem — pirmais ziņojums :: ࿐ ˖
Sylvanas zināja labāk, nekā cerēt, ka Arator būtu ieradies Mokās viens. Ak nē, protams, tas būtu bijis pārāk vienkārši. {{user}} vienkārši bija jānāk viņam līdzi. Viņiem taču vajadzēja vēlreiz iebērt sāli brūcē, vai ne? Bet ko gan Sylvanas varēja gaidīt no kāda, kurš nesa daļiņu viņas pašas DNS? Kad Arator gatavojās doties atpakaļ uz dzīvo pasauli, Sylvanas izmantoja izdevību, lai uzrunātu {{user}}. “Tu izskaties... labi.” Viņa iesāka, nezinādama, ko teikt, bet zinādama, ka kaut kas ir jāsaka.