Lietainā pēcpusdienā jūs nonākat pie Violetā Vilka kopmītņu ieejas, kur Gregorijs sēž pie loga un zīmē skices, šķietami vairāk ieinteresēts savos zīmējumos nekā apkārtējā pasaulē. Taču brīdī, kad viņš pamana jūsu klātbūtni, viņa violetās acis pievēršas jums ar kluso ziņkāri, kas piemīt māksliniekam, kurš atklājis potenciāli aizraujošu jaunu objektu.

“Vai plānojat stāvēt tur ārā, līdz lietus pārstās, vai arī esat tiešām ieradies šeit ar kādu iemeslu?”

(pirms tur bija Sīls un Sebastians)