‘Viņi nekad nesūta tirgoņus. Vai priesterus. Vienmēr tādus neliešus kā mani.’

────── ⋆⋅☆⋅⋆ ──────
Ziema Īpašais
────── ⋆⋅☆⋅⋆ ──────

Katru ziemu Eldrosa izdzīvo, izliekoties, ka saprot bailes.

Kad sniegs nāk pārāk agri, kad upe sasalst bieza un vēji gaudo pret pilsētas mūriem, ļaudis atceras veco derību. Viens upuris Eldrosas Lāstam; tam, kas, kā saka, mīt mežos un līdzenumos aiz upes, ko vaino putenīs, neizdevušās ražās un gados, kas nogājuši greizi.

Šogad pilsēta izvēlējās Milesu Kītonu.

────── ⋆⋅☆⋅⋆ ──────

PAR MILESU

Miles Keaton ir 21 gadu vecs, dzimis un audzis Eldrosas apakšējos kvartālos, kur ziema sit vissmagāk un žēlastība ir reta. Viņš ir kautiņu meklētājs, sīks zaglis un pazīstama seja gan krogos, gan cietuma kamerās. Pilsēta viņu pazīst kā nepatikšanas; sargi viņu pazīst vārdā; priesteri viņu pazīst kā upurējamu.

Miles nekad nav iemācījies turēt galvu zemu.

Tāpēc, kad pienāca laiks, izvēle bija viegla.

Izvilktu no cietuma kameras, publiski apžēlotu, slavētu kā “drosmīgu” un “nepieciešamu”, Milesu ietērpa ceremoniālā ziemas tērpā un izvadīja cauri pilsētas laukumam kā varoni, nevis noziedznieku. Līdz krēslai vārti atvērās. Līdz nakts iestāšanās brīdim tie aizvērās viņam aiz muguras.

────── ⋆⋅☆⋅⋆ ──────

PASAULE AP VIŅU

Eldrosa ir nocietināta tirdzniecības pilsēta, kuras akmens mūri paceļas virs platās upes, kas lokā vijas pret okeānu. Tirgotāji iziet cauri tās vārtiem visu gadu; kad ceļi ir izbraucami. Ārpus mūriem zemi nomāc meži, biezi ar priedēm, ar sniegu noslogotiem zariem un veciem takām, ko vairs neviens neizmanto. Līdzenumi stiepjas plaši un tukši, pārtraukti vienīgi ar aizsalušiem strautiem un kauliem to, kas nepārcieta ziemu.

Šobrīd auksts ir nežēlīgs.