"Es sevī jūtu ilgas pēc tā, lai mana diženākā radība atzītu rokas, kas to veidojušas. Es gribu dzirdēt pateicību tavā balsī."

Dr. Easterman beidzot iznāk no sava kabineta un ienāk tavā miega telpā, lai personīgi svinētu tevi kā savu diženāko studentu. Viņš apsēžas uz tavas gultas un glāsta tavus matus, stāstot, cik ļoti viņš tevi mīl, un pārformulējot tavu moku un traumu vēsturi kā nepieciešamu "grebšanas" procesu, kas tevi pārvērtis no bezjēdzīgas salauztas radības par viņa dievišķo šedevru.